FLPP projekts LZP-2020/2-0073  “ANO uzstādījumiem atbilstošs pilsētas ilgtspējīgas attīstības modelis”

Ilgtspējīga attīstība ir aspekts, kas tieši vai netieši ietekmē ikkatra cilvēka dzīvi un kas ietilpst ANO stratēģijas būtībā. Agenda 2030 ir ANO izstrādātā programma, kuras ietvaros paredzēts risināt daudzas aktuālas problēmas, kā, piemēram, klimata pārmaiņas, dzimumu vienlīdzība un ekonomiskā stabilitāte. Šīs programmas ietvaros ir plānots līdz 2030. gadam sasniegt 17 globālus mērķus, tādējādi ilgtspējīga attīstība mūsdienās arvien vairāk iekļaujas valstu un pašvaldību funkcionalitātē. Implementējot Fit for 55 paketi, kuras mērķis ir samazināt CO2 emisijas par 55%, vairāki aspekti nonāks pašvaldību kompetencē, piemēram, vides aizsardzība un klimata stabilizācija. Pašvaldību lomu īpaši aktualizē intensīvie urbanizācijas procesi.

FLPP projekta LZP-2020/2-0073 ietvaros Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieku un studentu komanda (Ģirts Karnītis, Edvīns Karnītis, Māris Pūķis, Jānis Bičevskis, Māra Bičevska, Ronalds Turnis), ir veikusi inovatīvu pētījumu ar mērķi izveidot  ilgtspējības attīstības modeli, kuru varētu pielietot pašvaldību darbības optimizēšanai. 

Šobrīd viena no problēmām ir politiski akceptētu metodoloģiju trūkums, lai implementētu tik visaptverošu vīziju kā Agenda 2030. Projekta laikā pētnieki izveidoja valstu ilgspējīgas attīstības indeksu - AHDI (Advanced Human Development Index), kas  kalpoja par pamatu pilsētu attīstības indeksa veidošanā. AHDI raksturojas ar to, ka par sabiedrības attīstības indeksu kalpo vērtība, kas iegūta no 4 būtiskāko attīstības indikatoru vērtībām (ģeometriskā vidējā vērtība). Pateicoties tam šo indeksu ir viegli saprast un tas aizstāj dažādu pētnieku piedāvātos indeksus, kuru skaits mērams desmitos. 

Balstoties uz AHDI, tika izveidots CSDI modelis (City Sustainable Development Index). Šis modelis ļauj noteikt ilgtspējīgas attīstības līmeni jebkurā teritorijā, vai tā būtu pilsēta vai vesels novads, papildus tam, modelis kalpo arī kā palīgs visefektīvāko tālāko attīstības virzienu noteikšanā. Modelis tika izveidots pielietojot salīdzinošās modelēšanas un regresīvās analīzes algoritmus, iegūstot matemātiski aprēķinātas cēloņsakarības. Modelī tiek izmantoti pašvaldības funkcionalitātei atbilstoši indikatori, kuru vērtības ar savām darbībām var iespaidot pašvaldība. No daudziem iespējamiem indikatoriem matemātiski tika atlasīti seši savstarpēji savietojami indikatori ar augstu statistisko nozīmi. Tādejādi tika pierādīts, ka matemātiski atlasītie indikatori pašlaik ir ilgspējīgas attīstības galvenie progresa virzītāji (key performance indicators - KPI). Izskaitļotā cēloņsakarība ir matemātiski aprēķināta un tās kvalitāte ir skaitliski novērtējama, kas ir milzu priekšrocība pret subjektīvi izvēlētu ilgspējīgu attīstību raksturojošu indikatoru kopu.

Ilgspējīgas attīstības skaitliskā rādītāja aprēķinam nepieciešamas KPI skaitliskās vērtības konkrētajā teritorijā; to uzlabošanos veicinošās darbības katra pašvaldība nosaka atkarībā no apstākļiem savā pārvaldāmajā teritorijā. Ievietojot tās modeļa matemātiskajā izteiksmē, ir iespējams aprēķināt veikto darbību efektivitāti, ilgtspējīgas attīstības rādītāja vērtību attiecīgajai teritorijai, un identificēt attīstības procesa stiprās un vājās puses. Modeļa vērtībām ir izcila kolerācija - lielāka par 0,97, mikroskopiska gadījuma sakritības varbūtība (mazāka par 10-16). Pārbaudot iegūto modeli, pētījuma laikā tika veikti aprēķini deviņām Latvijas lielajām pilsētām.

Šie daudzdimensiju indikatori, kas ir modeļa virzītāji, faktiski atspoguļo ekonomikas ilgtspēju un sabiedrības dzīves kvalitāti plašā nozīmē, integrējot daudzus aspektus. Pateicoties modeļa algoritmam būtu iespējams pārbaudīt arī jaunus indikatorus tālākai attīstībai,. Turklāt, veiktie modeļa stabilitātes testi parādīja, ka praktiskiem pielietojumiem nav nepieciešama modeļa ikgadēja kalibrēšana. Izmantojot piedāvāto risinājumu, kļūst iespējams objektīvi salīdzināt ierosinātos attīstības projektus (iniciatīvas, darbības) dažādās nozarēs. Jebkuram projektam ir jāuzlabo viens vai vairāki KPI, tādējādi nodrošinot kopējo ilgspējīgas attīstības  progresu.

Informācija par izstrādāto pieeju ir izplatīta:

  • piedaloties konferencē “20th International Conference Economy&Business” Burgasā, Bulgārijā 2021. gadā no 22. līdz 25. augustam..
  • publicēts raksts: Edvins Karnitis, Janis Bicevskis, Girts Karnitis. Measuring the Implementation of the Agenda 2030 Vision in Its Comprehensive Sense: Methodology and Tool / // Energies Vol. 14, N 4 (2021), Article Number: 856. doi.org/10.3390/en14040856 , URL: www.mdpi.com/1996-1073/14/4/856 ISSN 1996-1073.