Latvijas Programmētāju dienas tradīcija aizsākās 1986. gadā, kad pirmo reizi tika pasniegta Lēdijas Adas Lavleisas balva.

Pasaulē pirmās programmētājas un angļu matemātiķes Lēdijas Adas Lavleisas vārdā nosaukto balva ik gadu LU Datorikas fakultāte pasniedz spējīgākajai un sekmīgākajai studentei, kas veiksmīgi veic zinātnisku vai praktisku darbu datorikā, matemātikā vai to popularizēšanā sabiedrībā.

Savukārt kopš 1991. gada Latvijas Programmētāju dienā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LUMII) pasniedz Čārlza Bebidža balvu. Pasaulē pirmās programmu rēķinmašīnas konstruktora Čārlza Bebidža vārdā nosaukto balvu LU Matemātikas un informātikas institūts pasniedz spējīgākajam un sekmīgākajam studentam, kurš veic aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnēs un to popularizēšanā.

No 2016. līdz 2019. gadam Latvijas Programmētāju dienu ar jauno nosaukumu IKT Profesionāļu diena Digitālās nedēļas ietvaros organizēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). 2020. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvas un Čārlza Bebidža balvas laureāti, ievērojot epidemioloģiskās drošības noteikumus, tika paziņoti tiešsaistē Zoom platformā.

Latvijas Programmētāju dienu pasākumi un balvu laureāti:

2021. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnes popularizēšanā saņēma Latvijas Universitātes (LU) maģistra studiju programmas "Datorzinātnes" 2. kursa studente Aiva Staņēviča, savukārt LU Matemātikas un informātikas institūta pasniegtās Čārlza Bebidža balvas ieguvējs ir LU maģistra studiju programmas "Datorzinātnes" 1. kursa students Aleksandrs Zajakins.

Lēdijas Adas Lavleisas balvas laureāte Aiva Staņēviča ir kopienas “Riga Techgirls” valdes locekle un pilda dažādus uzdevumus, kas sekmē meiteņu un sieviešu izglītošanu IT jomā. Lielākie projekti, kuru ietvaros Aiva ir darbojusies: programma “Iepazīsti tehnoloģijas”, Google.org Impact challenge, Riga Techgirls mentoru programma un dažādu hakatonu organizēšana. Tāpat Aiva daudz strādāja pie studentu motivēšanas radīt inovācijas, izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas - viņas darbība LU Inovāciju centrā nesa milzīgu pienesumu LU studējošo izglītošanā par tehnoloģijām un to praktisko pielietojumu. Aiva bija viena no organizatorēm LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu (turpmāk – JTID), nodrošinot vienu no JTID centrālajiem notikumiem – darbnīcu studentiem „Ideju laboratorija”. Viņa palīdzēja sastādīt pasākuma norisi, piesaistīt mentorus un iedvesmot jauniešus pieteikties darbnīcām. Divu dienu garumā viņa palīdzēja jaunajiem studentiem izstrādāt savas idejas, mentorējot tos. Aiva arī aktīvi iesaistījās universitātes digitalizācijas jautājumos. Viņa piedalījās gan LUIS aizvietotājsistēmas kandidātu izvērtēšanā, gan kļuva par daļu no LU Informācijas un Komunikācijas padomes.

Čārlza Bebidža balvas laureāts Aleksandrs Zajakins ir ļoti pieredzējis programmēšanas sacensību ICPC dalībnieks un finālists. Vairākkārt piedalījies dažādās treniņnometnēs un 5 reizes devies uz ceturtdaļfinālu sacensībās, no kāram 2 gadus pēc kārtas 2019. un 2020. gadā ieguva 1. vietu, savukārt 2020. vietā pusfināla sacensībās ieguva bronzas medaļu un ceļazīmi uz finālu. 2020. gada finālā (ko Covid 19 dēļ pārcēla uz 2021. gadu) ieguva 26. vietu. Komanda ieguva arī bronzas medaļu MosCode 2019 komandas sacensības. Ar labiem panākumiem piedalījās arī, CodeChef Snackdown 2019 sacensības Bengalūrā, Indijā, un divas reizes piedalījās Google HashCode komandas sacensībās. Pašlaik studē Datorikas fakultātes maģistrantūrā bioinformātikas apakšprogrammā, plāno pētīt kvantu algoritmus virknei uzdevumu, tostarp pētīt kvantu algoritmus bioinformātikas uzdevumiem, galvenokārt tādiem, kas saistīti ar DNS vai proteīnu virknēm.

Ceturtdien, 10. decembrī, pasaulē pirmās programmētājas lēdijas Adas Lavleisas dzimšanas dienā, tiešsaistes pasākumā paziņoti Lēdijas Adas Lavleisas balvas un Čārlza Bebidža balvas laureāti. Lēdijas Adas Lavleisas balvu, ko piešķir par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē, matemātikā un to popularizēšanā, šogad saņēma Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes maģistra studiju programmas “Bioloģija” 2. kursa studente Katrīna Daila Neiburga, savukārt Čārlza Bebidža balvas ieguvējs ir LU Datorikas fakultātes bakalaura studiju programmas “Datorzinātnes” 4. kursa students Andis Draguns.

Lēdijas Adas Lavleisas balvas laureāte Katrīna Daila Neiburga studē Bioloģijas fakultātes maģistra studiju programmas “Bioloģija” apakšprogrammas “Bioinformātika” 2. kursā un studiju laikā ir parādījusi teicamus rezultātus pētniecībā – jau bakalaura studiju laikā, atrodoties ERASMUS apmaiņā, Katrīna interesējās par iespēju bioloģiju saistīt ar datoriku un matemātiku un pēc divu mēnešu vasaras skolas Kembridžā, Babraham institūta Skaitļošanas bioloģijas laboratorijā apguva transkriptomikas pamatus un veica diferenciālās ekspresijas analīzi, salīdzinot transkriptomu dažādu veidu un lokāciju dopaminerģiskajos neironos, ar mērķi palīdzēt izprast atalgojuma sistēmas veidošanos smadzenēs, kas ir nozīmīgs komponents dažādu atkarību, kā arī neirodeģeneratīvo slimību procesos. Šī projekta ietvaros tapusi arī publikācija, kurai Katrīna ir līdzautore.

Savu bakalaura darbu Katrīna izstrādāja Dr. Egila Stalidzāna vadītajā Skaitļošanas sistēmbioloģijas grupā, un projekta ietvaros izveidoja un pielāgoja dotā metabolisma ceļa modeli, paplašinot to saimnieciski nozīmīgu metabolītu ražošanas virzienos, kā arī nosakot nezināmo parametru iespējamās vērtības. Pēc tam modelis tika optimizēts un izmantots metaboliskās inženierijas priekšlikumu veidošanai, ko sadarbības partneriem Vācijā pārbaudīt praktiskos pētījumos. Šobrīd par projektā paveikto top publikācija, kas ir revīzijas procesā.

Maģistra darbu Katrīna šobrīd izstrādā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) projektā “Baktēriju un vīrusu infekciju biomarķieru identifikācija bērniem ar paaugstinātu temperatūru, izmantojot urīna transkriptoma analīzi”. Projekta ietvaros, balstoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem par sepses biomarķieriem asinīs, kā arī transkriptoma analīzi urīnā un asinīs, plānots noteikt iespējamos baktēriju un vīrusu infekciju RNS biomarķierus urīnā, kā arī salīdzināt to ekspresiju ar asinīs nosakāmo. Ilgtermiņa mērķis šim pētījumam ir izveidot neinvazīvu testu infekciju veidu izšķiršanai bērniem, kas ļautu ātrāk uzsākt pareizu terapiju, kā arī samazinātu nevajadzīgu antibiotiku lietošanu.

Papildus maģistra darba izstrādei, Katrīna strādā RSU bioinformātikas grupā vairākos projektos, kas saistīti ar personalizēto medicīnu un krūts vēža pētniecību un diagnostiku, bet no nākamā gada darbosies projektā, kas saistīts ar transkriptoma analīzi imūndeficītos pacientos.

Papildus daudzajiem pētījumiem, Katrīna jau ilgus gadus darbojos ar skolēnu papildizglītības pasākumiem – Jauno biologu skolu (JBS), nodarbībām skolās dažādu projektu ietvaros, robotikas pulciņa vadīšanu sākumskolēniem, ZPD konsultēšanu, kā arī bioloģijas olimpiāžu organizēšanu. Pēc Katrīnas ierosinājuma pēdējos gados JBS ir izmēģināta bioinformātikas kārta un skolu un izcilnieku nometņu nodarbībās notikušas lekcijas un vienkāršoti praktiskie darbi par sekvenču salīdzināšanu.

Čārlza Bebidža balvas laureāta Anda Draguna pētnieciskais darbs saistīts ar dziļo mašīnmācīšanos. Andis darbojas projektā “Algoritmu dziļā mašīnmācīšanās”, kurā Kārļa Freivalda vadībā izstrādāts inovatīvs mašīnmācīšanās algoritms “Residual Shuffle-Exchange”. Andis projektā fokusējies uz algoritma spēju demonstrēšanu, parādot tā pielietojamību skaņas apstrādes jomā. Par šo algoritmu ir uzrakstīts zinātniskais raksts, kur Andis ir galvenais līdzautors. Rakstā demonstrēts izstrādātā algoritma nozīmīgums, ar to izveidojot līdz šim precīzāko mūzikas nošu atpazīšanas metodi pasaulē – uzstādīts uz MusicNet nozares standarta uzdevuma jauns labākais rezultāts. Raksts ir pieņemts vienā no vadošajām mākslīgā intelekta konferencēm - AAAI 2021. Tāpat Andis mašīnmācīšanās pētniecībā darbojos arī pie sarežģītu problēmu risināšanas ar dažādām dziļās mašīnmācīšanās metodēm, piemēram, “Travelling salesman problem” tuvinātu risinājumu meklēšanas. No datorzinātnes jomām Andi interesē arī kvantu skaitļošana – LU Matemātikas un informātikas institūtā viņš darbojos pie kvantu algoritmu simulatoriem un kvantu kriptogrāfijas iekārtas “Clavis 3”.

Papildus pētniecībai Andis ļoti aktīvi darbojas arī datorikas popularizēšanā – darbojas matemātikas olimpiāžu organizēšanā un darbu labošanā un rīko starptautiskās nometnes skolēniem. Andis piedalās LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas organizētās Latvijas atklātās matemātikas olimpiādes un Matemātikas valsts olimpiādes darbu labošanā un uzdevumu veidošanā un darbu labošanā komandu matemātikas olimpiādē “Atvērtā kopa”. Andis bija arī viens no organizatoriem vasaras nometnei “ESPR” Oksfordā/Hempšīrā 2019. gadā un 2020. gadā attālināti (bija plānota ASV). Nometne domāta skolēniem no visas pasaules, kuriem ir nozīmīgi sasniegumi datorzinātnēs, matemātikā, fizikā, vai citās matemātiskās nozarēs, piemēram, medaļas starptautiskajās mācību olimpiādēs. Nometnēs Andis veidoja un vadīja lekcijas un rīkoja dažādas aktivitātes, kā arī palīdzēja datorzinātnēs ieinteresētajiem skolēniem nelielu mašīnmācīšanās projektu realizēšanā.

Balvu laureātu paziņošana norisinājās Zoom platformā, un ieraksts ir skatāms Datorikas fakultātes Youtube kanālā.

2019. gada 27. martā, IKT profesionāļu dienas konferencē pasniegtas Lēdijas Adas Lavleisas un Čārlza Bebidža balvas. Lēdijas Adas Lavleisas balvu par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē, matemātikā un to popularizēšanā saņēma Latvijas Universitātes (LU) bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes" 4. kursa studente Dārta Rituma, savukārt LU Matemātikas un informātikas institūta pasniegtās Čārlza Bebidža balvas ieguvējs ir LU maģistra studiju programmas "Datorzinātnes" 2. kursa students Nikita Larka.

Lēdijas Adas Lavleisas balvas laureāte Dārta Rituma, jau studējot bakalaura studiju programmas 4. kursā, ir parādījusi teicamus rezultātus pētniecībā – viņa ir līdzautore divām zinātniskām publikācijām bioinformātikas jomā. Dārta darbojas projektā, kur pētījumi tiek veikti vairākās bioinformātikas jomās: proteoma kvantitatīvo raksturojumu iegūšana no gēnu ekspresijas datiem, hromatīna interakcijas tīklu struktūras analīze, gēnu regulācijas tīklu dinamikas un evolūcijas analīze. Dārtas pamatuzdevumi projekta ietvaros ir statistisko analīzes metožu un tām atbilstoša programmatūras nodrošinājuma izstrāde un pielietošana dažādu bioinformātikas datu kopu analīzei. Savukārt savā bakalaura darbā Dārta pēta kvantu klejošanas īpašības, kas palīdzētu saprast fundamentālu kvantu skaitļošanas procesu uzvedību. Dārta aizraujas ne tikai ar pētniecību, bet arī ar brīvprātīgo darbu, iesaistoties skolēnu matemātikas olimpiāžu darbu labošanā, un programmēšanu – vairākus gadus viņa piedalījusies arī pasaules studentu komandu programmēšanas sacensību ceturtdaļfinālos.

Čārlza Bebidža balvas laureāta Nikitas Larkas pētnieciskais darbs saistīts ar kvantu skaitļošanu – bakalaura darbā viņš izpētīja kvantu algoritmu konstruēšanu, izmantojot čaulu programmas, bet maģistra darbā šobrīd viņš pēta kvantu algoritmus, kurus var izmantot algoritmiskas ģeometrijas uzdevumu risināšanai. Papildus pētnieciskajam darbam, Nikita piecus gadus piedalījies pasaules studentu komandu programmēšanas sacensībās un 2018. gadā pārstāvēja Latviju sacensību finālā Ķīnā. Nikita uzskata, ka ir svarīgi ne tikai gūt zināšanas, bet arī dalīties ar tām, tāpēc ir aktīvi piedalījies arī matemātikas olimpiāžu organizēšanā – uzdevumu sagatavošanā un labošanā, kā arī skaitļu teorijas lekciju vadīšanā skolēniem.

2018. gada 22. martā tika atzīmēta 33. Latvijas Programmētāju diena jeb IKT profesionāļu diena, kuras ietvaros tika pasniegtas Lēdijas Adas Lavleisas balva labākajai studentei un Latvijas Universitātes matermātikas un informātikas institūta Čarlza Bebidža balva labākajam studentam.

Lēdijas Adas Lavleisas balvu par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē un tās popularizēšanā šogad ieguvusi Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes maģistra studiju programmas “Datorzinātnes” 1. kursa studente Anastasija Ņikiforova.

Čarlza Bebidža balvu Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē pasniedza Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Inženieru fakultātes maģistra studiju programmas “Lāzertehnoloģijas” 1. kursa studentam Pāvelam Cacivkinam.

Anastasija parāda gan teicamas zināšanas studijās, gan darbojas datu kvalitātes un drošības pētījumos, kā arī piedalās dažādu pasākumu organizēšanā un datorzinātnes popularizēšanā. Šobrīd Anastasija darbojas pētījumā, kurā kopā ar kolēģiem cenšas rast iespēju, lai informācijas sistēmās būtu iespējams automatizēti identificēt datu kvalitātes problēmas un sniegt lietotājiem atbalstu problēmu novēršanā, par šo pētījumu top arī vairākas publikācijas.

Pāvels paralēli studijām maģistrantūrā strādā par inženieri Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Fizikālo procesu un lāzertehnoloģiju pētnieciskajā centrā, kur izmanto savas programmētāja prasmes jaunu, ar lāzertehnoloģiju saistīto tehnoloģiju radīšanā un uzturēšanā. Viņš ir pievērsies lāzersistēmu izpētei un to vadības nodrošināšanai ar mākslīgā intelekta palīdzību. Pāvels kā līdzautors ir piedalījies četru zinātnisko publikāciju sagatavošanā un ieguvis trīs Latvijas Republikas patentus.

Balvu laureāti iegūst diplomu, vienreizēju stipendiju 400 EUR apmērā un mākslinieka Jāņa Strupuļa veidotu medaļu.

Šajā dienā notika arī IKT profesionāļu dienas konference, kurā pieredzējuši IKT eksperti, uzņēmēji, mācībspēki un studenti apspriedīs aktualitātes kvantu datoru jomā, datu vizualizācijā, kiberdrošībā, mašīnmācīšanās un citās jomās.

2017. gada 17. februārī tika atzīmēta 32. Latvijas Programmētāju diena, kuras ietvaros tika pasniegtas Lēdijas Adas Lavleisas balva labākajai studentei un Čarlza Bebidža balva labākajam studentam, notika konference, kurā augsta līmeņa IKT eksperti un mācībspēki apsprieda tādas tēmas kā lietu internets, mākslīgais intelekts, lielo datu ieguvumi un zaudējumi, industrijas ietekme uz inovāciju vidi, drošības tehnoloģijas izstrādes procesu revolūcija un citas, kā arī norisinājās studentiem domātas darbnīcas dažādās Latvijas augstskolās.

Lēdijas Adas Lavleisas balvu par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē un tās popularizēšanā šogad saņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas “Informācijas tehnoloģijas ilgtspējīgai attīstībai” 2. kursa studente Amanda Kļaviņa. Amanda aktīvi iesaistās zinātniskajā darbā un jau studiju otrajā kursā ir izstrādājusi zinātnisko darbu, kura ietvaros izveidojusi mikroklimata kontroles sistēmas prototipu un programmu, kura grafiski attēlo iegūtos datus un ļauj veikt dažādas darbības, piemēram, salīdzināt datus ar normatīviem un sūtīt lietotājam brīdinājumus, ja tiek pārkāptas normas robežas. Šobrīd studente gan raksta zinātnisko publikāciju dalībai starptautiskā konferencē, gan arī aktīvi darbojas dažādu pasākumu organizēšanā un studentu viedokļa pārstāvēšanā, vadot studentu pašpārvaldi.

Savukārt Čarlza Bebidža balvu par aktīvu iesaistīšanos zinātniskajā darbā un tā popularizēšanā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LUMII) pasniedza  Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes maģistra studiju programmas “Datorzinātnes” 2. kursa studentam Janam Glagoļevam. Jans Glagoļevs ir piedalījies jau trijos projektos, kas saistīti ar grafu vizualizāciju, sociālo tīklu vizualizāciju un analīzi, kā arī objektu atpazīšanu attēlos. Jans ir divu zinātnisko publikāciju līdzautors, un vienu pavisam nesen pieņemto publikāciju viņš šogad prezentēs starptautiskā konferencē Malaizijā.

Programmētāju dienas konferencē šogad uzstājās divi Latvijas Universitātes profesori - prof. Leo Seļāvo ar referātu "Lietu internets, cilvēku internets, vai nervu sistēma cilvēcei?" un prof. Guntis Bārzdiņš ar referātu “BigData” laikmeta ieguvumi un zaudējumi".

2016. gada 19. februārī 31. reizi tika atzīmēta Latvijas Programmētāju diena un tradicionāli tika pasniegtas Lēdijas Adas Lavleisas un Čārlza Bebidža balvas.

Lēdijas Adas Lavleisas balva šogad pasniegta Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas maģistra studiju programmas 1. kursa studentei Ilzei Ošiņai par aktīvu un produktīvu darbu matemātikas popularizēšanā. Lēdijas Adas Lavleisas balvu kopš 1986. gada piešķir, atzīmējot pasaulē pirmās programmētājas un angļu matemātiķes lēdijas Adas Lavleisas dzimšanas dienu.

Ilze Ošiņa kopš 2013. gada darbojas A.Liepas Neklātienes matemātikas skolā, vada “Profesora Cipariņa klubu", piedalās Valsts un Atklātās matemātikas olimpiādes organizēšanā un darbu labošanā, kopš 2014. gada periodiski vada olimpiāžu matemātikas nodarbības skolēniem Cēsīs un Līvānos, studē fizikas maģistrantūrā un Atomfizikas un Spektroskopijas institūtā Biofotonikas laboratorijā izstrādā algoritmu ādas diagnostikai.

Lēdijas Adas Lavleisas balvu Ilzei Ošiņai pasniedza pirmā šīs balvas laureāte - Mārīte Seile.

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta izveidoto Čārlza Bebidža balvu šogad pasniedza diviem studentiem: Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes datorzinātnes maģistra studiju programmas 2. kursa studentam Artūram Znotiņam par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē, savukārt Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes datorzinātnes maģistra studiju programmas 1. kursa studentam Emīlam Sjundjukovam par aktīvu un produktīvu darbu datorzinātnē un tās popularizēšanā. Čarlza Bebidža balvu kopš 1991. gada piešķir, atzīmējot pasaulē pirmās programmu rēķinmašīnas konstruktora Čārlza Bebidža dzimšanas dienu. 

Artūrs Znotiņš no 2013. gada nodarbojas ar latviešu valodas dabīgās valodas apstrādes un runas atpazīšanas pētīšanu LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā, padziļināti ir pētījis un attīstījis nosaukto entītiju atpazīšanu, koreferenču noteikšanu un entītiju pieminēju daudznozīmību risināšanu latviešu valodas tekstos, kā arī audio segmentēšanu un klasificēšanu, runas atpazinēja akustisko un valodas modeļu uzlabošanu. Viņš ir līdzautors 5 zinātniskām publikācijām (trim galvenais autors), kuras ir prezentējis starptautiski atzītās konferencēs.

Emīls Sjundjukovs aktīvi darbojas pētniecībā profesora Leo Seļāvo vadībā un viņa darbs ir saistīts ar veselības aprūpi. Viņš ir izstrādājis sistēmas prototipu ceļa locītavas kustību pārraudzībai rehabilitācijas laikā, izmantojot vadu un bezvadu sensoru tīklu arhitektūru. Ar šiem rezultātiem piedalījies arī konferencēs ASV un Austrijā. Paralēli studijām strādā par zinātnisko asistentu Elektronikas un Datorzinātņu institūtā. Emīls aktīvi nodarbojas ar datorzinātnes popularizēšanu – aktīvi iesaistījies Microsoft studentu partneru programmā, StartIT projektā, Studentu mentoringa programmā, nodibinājis studentu komūnu “Health Hackers”, kā arī šobrīd ir LU Datorikas fakultātes studentu pašpārvaldes vadītājs.

Čārlza Bebidža balvu Emīlam Sjundjukovam pasniedza pirmais balvas laureāts - profesors Leo Seļāvo, savukārt Artūram Znotiņam balvu pasniedza divkārtējs Čārlza Bebidža balvas laureāts profesors Andris Ambainis.

2014. gada 12. decembrī, Latvijas Universitātē tika atzīmēta 30. Latvijas Programmētāju diena, kuras ietvaros pasniegtas Lēdijas Adas Lavleisas balvas labākajām studentēm un Čarlza Bebidža balva labākajam studentam, norisinājās referātu priekšlasījumi par aktuālām datorikas tēmām, sacensības studentiem un saviesīgs vakars.

Lēdijas Adas Lavleisas balva pasniegta: 

  • LU Datorikas fakultātes datorzinātņu maģistra studiju programmas 2. kursa studentei Kristīnei Cīpolai,
  • LU Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas bakalaura studiju programmas 3. kursa studentei Agnesei Ķerubiņai

Čarlza Bebidža balva pasniegta

  • LU Datorikas fakultātes datorzinātņu maģistra studiju programmas 1. kursa studentam Robertam Darģim.

Tradicionāli Latvijas Programmētāju dienā norisinājās referātu priekšlasījumi: LU profesors Andris Ambainis uzstājās ar referātu par kvantu fiziku dzīvajā dabā, LU asociētā profesore Laila Niedrīte stāstīja par jaunākajām pasaules tendencēm datorikas mācīšanā skolā, savukārt LU asociētais profesors Ģirts Karnītis izklāstīja par jaunākajām datorikas aktualitātēm.

Ieskandinot Programmētāju dienu, 10. decembrī norisinājās programmēšanas sacensības „Lavleisas kauss”. Sacensību uzdevums bija izveidot spēli Unity vidē. Par sacensību uzvarētāju kļuva Deins Egle.

12. decembrī norisinājās arī robotikas sacensības, kurās septiņas komandas sacentās par prasmīgāko Lego Mindstorm robotu būvētāju un programmētāju titulu. Sacensību uzdevums bija uzbūvēt robotu, kas spēj satvert bumbiņu no aiznest to uz citu atrašanās vietu. Pēc izvēles varēja pievienot tam arī spēju atpazīt krāsas un likt sarkanās bumbiņas vienā grozā, bet zilās – citā. Par sacensību uzvarētājiem šogad kļuva Jevgēnijs Vihrovs un Eduards Kaļiņičenko.

Latvijas Programmētāju dienas noslēgumā LU Vēstures muzeja zālē norisinājās saviesīgs vakars, kurā tika apbalvoti sacensību uzvarētāji, norisinājās saviesīgas sarunas pie šampanieša un uzkodām. Par muzikālo priekšnesumu parūpējās Elvis Lintiņš.

Paldies mūsu atbalstītajiem - Accenture Latvia un DPA!

2013. gadā Latvijas Programmētāju diena tika atzīmēta jau 29. reizi!

Latvijas Programmētāju dienas pasākumi norisinājās 2013. gada 6. decembrī.

Lēdijas Adas Lavleisas stipendija piešķirta LU Datorikas fakultātes datorzinātņu maģistra studiju programmas 2. kursa studentei Jūlijai Ovčiņņikovai, savukārt Čarlza Bebidza balva piešķirta LU Datorikas fakultātes datorzinātņu maģistra studiju programmas 2. kursa studentam Rihardam Krišlaukam.

Ar referātiem uzstājās:

  1. Maksims Jegorovs, Accenture Latvia vadītājs Jaunākās IT darba tirgus tendences,
  2. Andris Ambainis, LU profesors - Jaunumi šifrēšanas zinātnē,  
  3. Juris Rāts, Dr.sc.comp., RIX Technologies - Lielie dati – planētas nervu sistēma,
  4. Mārtiņš Leitass, FMS Individuālo izstrāžu vadītājs - IT speciālists 360°,
  5. Māris Vītiņš, LU profesors - Datorikas (informātikas) izglītība Eiropā: uz ko būtu jātiecas?
  6. Imants Gorbāns, LU docents - Latvijas informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes IT nākotnes vīziju kontekstā.

Latvijas Programmētāju dienas ietvaros tika apbalvoti arī Eiropas konkursa "Labākais interneta saturs bērniem!" laureāti.

LU Vēstures muzeja zālē, Raiņa bulvārī 19, 4. stāvā, tika atklāta izstāde "Datorika Latvijā". Izstādē aplūkojami eksponāti, kas raksturo datorikas attīstību Latvijā – datori, programmu pierakstīšanas ierīces, atmiņas nesēji u.c., kā arī mūsdienu Latvijas tehnoloģiskie sasniegumi – Latvijā ražots 3D printeris, neparasta skaņu sistēma, uzņēmuma „RIX Technologies” jaunākais produkts - Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja mobilā lietotne u.c.

Latvijas Programmētāju dienā studenti sacentās nestandartajās programmēšanas sacensībās, kur, izmantojot loģisko domāšanu un savas zināšanas, ikvienam bija iespēja pierādīt savus spēkus, programmējot ezotēriskajās programmēšanas valodās.

Vakarā norisinājās tradicionālā Latvijas Programmētāju dienas balle, kuru apmeklēja gan IT nozares studenti, pasniedzēji un nozares profesionāļi, gan citu nozaru pārstāvji.

Latvijas Programmētāju diena 2012 notika 2012. gada 7. decembrī.

Lēdijas Adas Lavleisas stipendija par teicamu mācību darbu un veiksmīgu zinātnisko darbu datorlingvistikā pasniegta LU Datorikas fakultātes datorzinātņu bakalaura studiju programmas 3. kursa studentei Gintai Garkājei.

Savukārt, Čarlza Bebidža balva par teicamu mācību darbu, veiksmīgiem pētījumiem Būla hiperkuba apakškopās ar mazu jūtīgumu un īpašiem sasniegumiem ACM programmēšanas sacensībās pasniegta LU Datorikas fakultātes datorzinātņu bakalaura studiju programmas 4.kursa studentam Jevgēnijam Vihrovam.

Ar referātiem uzstājās:

  • „Interneta pirmsākumi Latvijā” - LU profesors Guntis Bārzdiņš
  • „Ko datorzinātņu teorija var pateikt par Internetu un sociālajiem tīkliem?” - LU profesors Andris Ambainis
  • „Programmēsim lidojumā!” - LU profesors Leo Seļāvo

LU Daudznozaru bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija tika atklāta izstāde „28 * šis un tas par programmēšanu Latvijā”, kurā apskatāmi gan Latvijas Programmētāju dienu foto albumi, kas veidoti jau kopš 1986. gada, kā arī dažādi ar programmēšanas vēstuli saistīti eksponāti.

Latvijas Programmētāju diena tika noslēgta ar LU Datorikas fakultātes studentu organizētu balli LU Mazajā aulā.

Paldies Latvijas Programmētāju dienas atbalstītājiem: Tieto LatviaAccenture Latvia un RIX Technologies!

Latvijas Programmētāju diena 2011 notika piektdien, 2011. gada 9. decembrī. Tradicionāli šajā dienā tika pasniegtas lēdijas Adas Lavleisas stipendijas labākajām studentēm un Čarlza Bebidža balva labākajam studentam, kā arī notika referātu lasījumi par aktuālām datorikas tēmām un balle.

Stipendijas un balva tika pasniegtas:

  • Andai Beriņai - LU DF Datorzinātņu bakalaura programmas 4. kursa studentei,
  • Agnesei Šustei - LU FMF „Vidusskolas matemātikas skolotāja” programmas 5. kursa studentei,
  • Artūram Bačkuram - LU DF Datorzinātņu bakalaura programmas 4. kursa studentam.

Latvijas Programmētāju dienā ar referātiem uzstājās:

  • LU profesors Andris Ambainis - „Par ko piešķīra 2011.gada Tjūringa prēmiju?”
  • LU vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs - „Fizikas un kombinatorikas negaidītā tikšanās jeb kas ir kopīgs Fermī un Ramanudžanam”
  • LU profesori Rūsiņš Mārtiņš Freivalds un Kārlis Podnieks - „Profesoram Eiženam Āriņam – 100”

Par godu izcilā matemātiķa un Latvijā pirmā Skaitļošanas centra dibinātāja profesora Eižena Āriņa 100 gadu jubilejai, Latvijas Programmētāju dienas ietvaros tika atklāta izstāde „Par daļēji nepārtrauktām funkcijām: profesoram Eiženam Āriņam – 100” un notika sarunas ar laikabiedriem „Profesoru Eiženu Āriņu pieminot”. 

Latvijas Programmētāju diena 2010 notika 2010. gada 10. decembrī. Tradicionāli šajā dienā tika pasniegtas lēdijas Adas Lavleisas stipendijas labākajām studentēm un Čarlza Bebidža balva labākajam studentam, kā arī notika referātu lasījumi par aktuālām datorikas tēmām un balle.

Stipendijas un balva tika pasniegtas:

  • DF studentei Karinai Jekimovai,
  • FMF studentei Zanei Kaibei, 
  • DF studentam Madaram Virzam.

Latvijas Programmētāju dienā ar referātiem uzstājās:

  • RTU asoc. prof., Dr. hab.sc.comp. ALDIS BAUMS, Dr.sc.comp. ILZE ILZIŅA - „Jānim Daubem – 100”,
  • profesors RŪSIŅŠ MĀRTIŅŠ FREIVALDS - „Viņi tikai izgājuši”,
  • profesors ANDRIS AMBAINIS  - „Nozīmīgākie pēdējo divdesmit gadu atklājumi datorzinātnes teorijā”,
  • asoc. profesors LEO SEĻĀVO - „Taustāmā datorzinātne”.

Programmētāju dienas ietvaros Latvijas Universitātes Daudznozaru bibliotēkā tika atklāta izstāde „Latvijas Programmētāju dienu vēsture no 1986.gada līdz mūsdienām” kurā interesenti varēja aplūkot Programmētāju dienu fotogrāfiju albūmus, kas veidoti šo gadu garumā.

Latvijas Programmētāju diena 2009 notika 2009. gada 11. decembrī. Tradicionāli šajā dienā tika pasniegtas lēdijas Adas Lavleisas stipendijas labākajām studentēm un Čarlza Bebidža balva labākajam studentam, kā arī notika referātu lasījumi par aktuālām datorikas tēmām un balle.

Stipendijas un balva tika pasniegtas:

  • datorzinātņu maģistra studiju programmas studentei Laumai Pretkalniņai (par darbiem automātu teorijā un datorlingvistikā),
  • vidusskolas informātikas skolotāja studiju programmas studentei Lailai Zinbergai (par darbu matemātikas mācīšanā un popularizēšanā),
  • doktora studiju programmas studentam Renāram Liepiņam (par darbu programmrīku konstruēšanā).

Pēc stipendiju pasniegšanas ar populārzinātniskajiem priekšlasījumiem uzstājās Dr.fiz. Vjačeslavs Kaščejevs, M.dat. Renārs Liepiņš un prof. Dr.habil.mat. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds.
Pasākuma otrajā daļā notika lēdijas Adas Lavleisas 194.dzimšanas dienai veltīta balle, kas sākās ar studentu deju - polonēzi. Uzstājās leģendārā grupa "Pērkons".

Apbalvošanas foto
Balles foto

2008. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Laura Freija un Natālija Kozmina, bet Čārlza Bebidža balvu - Kaspars Balodis un Aleksandrs Rivošs.

LAURA FREIJA LU FMF Matemātikas nodaļa, profesionālā studiju programma – matemātikas skolotāja (4.kurss)

NATĀLIJA KOZMINA LU FMF Datorikas nodaļa, maģistra studiju programma (1.gads)

KASPARS BALODIS LU FMF Datorikas nodaļa, bakalauru studiju programma (4. kurss)

ALEKSANDRS RIVOŠS LU FMF Datorikas nodaļa, doktorantūra (1.gads)

2007. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Viktorija Solovjova un Sandra Zabarovska, bet Čārlza Bebidža balvu - Agnis Škuškovniks. 

2006. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Vita Graudiņa, Agnese Zalcmane un Taisija Miščenko-Slatenkova, bet Čārlza Bebidža balvu - Valdis Takeris un Ansis Rosmanis. 

2005. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Laura Mančinska, Inese Bērziņa, Alīna Dubrovska, Agnese Zalcmane un Inese Kapeniece, bet Čārlza Bebidža balvu - Māris Ozols un Aleksandrs Belovs. 

2004. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Elīna Kalniņa un Ieva Valkovska, bet Čārlza Bebidža balvu - Raitis Ozols.

2003. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Ilze Dzelme, Lāsma Strazdiņa un Olga Krasjko, bet Čārlza Bebidža balvu - Andrejs Dubrovskis.

2002. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Dace Rukliša un Lelde Lāce, bet Čārlza Bebidža balvu - Gatis Midrijānis.

2001. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Oksana Ščeguļnaja un Evita Rozenfelde, bet Čārlza Bebidža balvu - Aleksandrs Vališevskis.

1999. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Aija Bērziņa, bet Čārlza Bebidža balvu - Māris Valdats.

1999. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Sandra Krauze, bet Čārlza Bebidža balvu - Arnolds Ķikusts.

1998. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Anastasija Kravceva un Dace Bonka, bet Čārlza Bebidža balvu - Viesturs Vēzis.

1997. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Santa Sproģe un Līga Ramāna, bet Čārlza Bebidža balvu - Atis Straujums.

1996. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Kristīne Lomanovska, bet Čārlza Bebidža balvu - Andris Ambainis.

1995. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Vita Brakovska, bet Čārlza Bebidža balvu - Jānis Iljins.

1994. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Zane Bičevska, Maija Balode un Ilze Murāne, bet Čārlza Bebidža balvu - Andris Ambainis.

1993. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Ilze Markusa, bet Čārlza Bebidža balvu - Jānis Plūme.

1992. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Antra Grepere, bet Čārlza Bebidža balvu - Kalvis Apsītis un Elmārs Gengers.

1991. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Inga France un Baiba Neiharte.

Pirmo reizi tika pasniegta Čārlza Bebidža balva un to saņēma Leo Seļāvo.

1990. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Iveta Kaprāne.

1989. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Evija Liepa.

1988. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Mārīte Stupāne.

1987. gadā Lēdijas Adas Lavleisas balvu saņēma Līga Dāldere un Iveta Mitrone.

1986. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lēdijas Adas Lavleisas balva.

Balvu saņēma Mārīte Stupāne un Regīna Stadja.