Akadēmiskais centrs
Elektronikas tehnoloģijas ir sasniegušas mazāko fizikāli iespējamo – individuālo elektronu – līmeni. Jau šodien vienelektronu mikroshēmas tiek izmantotas visprecīzākajos mērinstrumentos (kvantu etalonos) un kvantu skaitļotāju prototipos. Taču šādu ierīču darbību vada kvantu fizikas likumi, kuriem piemīt fundamentāla nenoteiktība, tādējādi uzliekot ierobežojumus to nekļūdīgai darbībai. Pievēršoties šai problēmai, Latvijas un Vācijas pētnieki ir pirmo reizi formulējuši un eksperimentāli apstiprinājuši statistikas likumus, kas pārvalda retas, bet neizbēgamas kļūdas atsevišķu kvantu daļiņu uzskaitē. Izstrādātā metode liek stingrus matemātiskus pamatus elektriskās strāvas etalonu precizitātes noteikšanai un paver jaunas iespējas kvantu nanoelektronikas integrēto shēmu attīstībai.
 publicēja aizvadītā gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu sarakstu, kurā iekļāva 11 pētījumus – 8 teorētiskajā zinātnē un 3 lietišķajā zinātnē. Par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem nosaukts Datorikas fakultātes (DF) pētnieku Mārtiņa Kokaiņa un Andra Ambaiņa, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) pētnieka Vjačeslava Kaščejeva kopā ar Vācijas Nacionālā metroloģijas institūta PTB pētniekiem Dāvids Reiferts (David Reifert) un Nils Ubelode (Niels Ubbelohde) izstrādātais pētījums “Gadījuma klejošanā balstīta vienelektrona mikroshēmu sertifikācija”. ){kind=link}