Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Zinātniskās publicēšanās politika
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.05.2017

Latvijas Universitātes zinātniskās publicēšanās un izdevējdarbības vadlīnijas

Publikāciju klasifikācijas un zinātniskās nozīmības līmeņa novērtēšanas kārtība

Datorikas fakultātes zinātniskās publicēšanās politika 

 

Datorikas fakultātes zinātniskās publicēšanās politika 

(papildina “Latvijas Universitātes zinātniskās publicēšanās un izdevējdarbības vadlīnijas”, ko apstiprinājis LU Senāts 09.01.2017. ar lēmumu Nr. 68)

 

APSTIPRINĀTS

LU Datorikas fakultātes Domē
09.05.2017.
Protokols Nr. 6

 

1. Uz kuriem tā attiecas?  

Uz visiem DF darbiniekiem un studentiem.

2. Vispārīgi apsvērumi

Universitāšu misija ir iegūt, uzkrāt un iespējami plaši izplatīt zināšanas.

Zinātniska darba rezultāts parasti ir publikācija zinātniskā izdevumā (vai patents).

Datorikas fakultāte atbalsta fakultātes darbinieku un studentu publikācijas.

3. Publicēšanas vietas izvēle

Ieteicams izvēlēties pēc iespējas augstāka līmeņa publicēšanās vietu (konferences rakstu krājumu, žurnālu):

a) izdevumus ar iespējami augstu ietekmes faktoru – pirmo (Q1) vai otro (Q2) kvartili (impact factor, parasti to var uzzināt izdevuma portālā, sk. piemēram, Information and Computation);

b) izdevumus, kuri tiek indeksēti SCOPUS un/vai Thomson Reuters Web of Science (vēlams – abos), piemēram, žurnāls Baltic Journal of Modern Computing - www.bjmc.lu.lv -, ko kopīgi izdod Latvijas Universitāte, Viļņas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un LU Matemātikas un informātikas institūts;

c)  vai prestižu tematiskai jomai atbilstošu konferenču rakstus ar starptautisku programmas komiteju.

4. Ietekmes faktori

Salīdzinot ietekmes faktorus žurnāliem no dažādām zinātnes nozarēm vai dažādām datorzinātnes apakšnozarēm, iesakāms lietot normalizētu ietekmes faktoru, kurā tiek ņemtas vērā atšķirības starp citēšanas biežumu dažādās nozarēs/apakšnozarēs, piemēram SCOPUS lietoto Source Normalized Impact per Paper (SNIP).

5. Izdevumi ar apšaubāmu reputāciju

Iesakāms izvairīties no publicēšanās izdevumos, kuru reputācija tiek nopietni apšaubīta. Piemēram, ļoti piesardzīgi jāizturas pret izdevumiem, kas ietverti „Beall’s List: Potential, possible, or probable predatory scholarly open-access publishers” http://beallslist.weebly.com/.

6. Open Access prioritāte

Priekšroka dodama Open Access izdevumiem, jo tie neierobežo informācijas izplatīšanu. Daudzos gadījumos tas var nozīmēt publicēšanas medija prasību samaksāt lappušu maksu. Šai maksai ir jābūt savlaicīgi ieplānotai projekta vai DF budžeta izdevumos.

7. Līdzautorība

Universitāšu reitingos papildus punktus dod publikācijas līdzautorībā ar citu valstu pētniekiem un ar tautsaimniecības pārstāvjiem.

Kur tas ir pamatoti, pirmā autora statuss jādod doktorantūras studentiem un jauniem pētniekiem.

8. Autora vārda un uzvārda rakstība

Autoram pašam jāizvēlas sava vārda un uzvārda rakstība.

Ja publicēšanas medija tehniskās iespējas to pieļauj, vēlama rakstība ar diakritizētiem burtiem (piemēram, Jānis Bērziņš). Ja tādas iespējas nav, diakritizēto burtu vietā liekami attiecīgie „pamata burti” (piemēram, Janis Berzins).

9. Kā jānorāda autora piederība LU (affiliation)

Faculty of Computing, University of Latvia

Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte

Autors drīkst norādīt piederību vienlaikus vairākām institūcijām.

Piemēram,

Faculty of Computing, University of Latvia, and Institute of Mathematics and Informatics, University of Latvia

10. Kā jānorāda piederība projektam?

Ja izdevuma noteikumi neparedz citādu kārtību, tad raksta sadaļā Acknowledgments var ierakstīt, piemēram,

This work has been [partially] supported by the European Regional Development Fund (ERDF) project Nr. 201X/0020/2DP/2.1.1.1.0/14/ APIA/VIAA/000 at the Faculty of Computing, University of Latvia;

vai (ja nav cita projekta vai ārējas institūcijas ierobežojuma) -

This work has been [partially] supported by University of Latvia project AAP2016/B032 “Innovative information technologies".

11. Preprinti

Lai pēc iespējas agrāk aizsargātu rakstā izklāstīto rezultātu prioritāti un veicinātu to izplatīšanu, publicēšanai sagatavotais materiāla pirms iesniegšanas izdevumam ir jāievieto LU e-resursu repozitorijā (LU Dspace), ResearchGate un/vai arxiv.org .

To nedrīkst darīt, ja iecerētais publicēšanas izdevums to nepārprotami aizliedz (kā, piemēram, Association for Computing Machinery jeb ACM).

Repozitorijā ievietotā raksta sākumā var norādīt, kuram žurnālam/konferencei tas iesniegts. Ieteicams repozitorijā ievietotā un publicēšanai iesniegtā raksta virsrakstiem atšķirties. Piemēram, repozitorija raksta virsrakstā ieliekot ‘(preprint)’.

12.  Publikācijas reģistrēšana LUIS

Atbilstoši PUBLIKĀCIJU KLASIFIKĀCIJAS UN ZINĀTNISKĀS NOZĪMĪBAS LĪMEŅA NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBAI (apstiprināta ar LU 09.10.2013. rīkojumu Nr.1/278)

13.  ORCID

Tā kā cilvēka vārds un uzvārds nav pietiekami droši personas identifikatori, tad daži žurnāli prasa autoriem uzrādīt savu ORCID (unikāls globāls pētnieka identifikators). To var iegūt portālā orcid.org .

Detalizēta informācija:

https://en.wikipedia.org/wiki/ORCID

Ten things you need to know about ORCID right now

Līdzīgu iespēju piedāvā http://www.isni.org. Savus pētnieku identifikatorus piešķir arī SCOPUS. Bet iegūt ORCID ir ieteicams jebkurā gadījumā.

14.  DOI

https://en.wikipedia.org/wiki/Digital_object_identifier

Daži izdevumi piešķir publicētajiem rakstiem unikālus globālus identifikatorus (DOI), ko var izmantot kā papildus informāciju literatūras un publikāciju sarakstos. Google pēc DOI publikāciju viegli atrod.

ResearchGate ļauj iegūt DOI arī nepublicētiem darbiem (preprintiem u.tml.).