Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Krists Magons bakalaura un maģistra darbu konkursa «ZIBIT» laureātu apbalvošanas pasākumā 2016. gadā. Foto: Reinis Oliņš
DF absolvents Krists Magons: Pārdomas pēc Silīcija ielejā pavadītā laika
Krists Magons
02.05.2018.

DF absolvents Krists Magons, kurš strādā uzņēmumā "Exigen Services Latvia", no 2017. gada 28. jūlija līdz 2018. gada 4. februārim bija korporācijas SAP organizētā ražošanas praksē Palo Alto, Kalifornijā, ASV. Jau kādu laiku viņš ir atgriezies Eiropā un dalījās ar savām pārdomām un atziņām par pusgada laikā piedzīvoto Silīcija ielejā.

"Nav šaubu, ka informācijas tehnoloģiju lietojumi un pieejamība ir iemesls būtiskām izmaiņām sabiedrībā.  Nepārtraukta informācijas plūsma, kas praktiski nav ierobežojama ar politiskajā kartē nospraustajām robežām, strauji veicina globalizāciju. Pasaule vēl nekad nav bijusi tik vienota.

Un Silīcija ieleja ir pasaules IT sirds. Tieši šeit atrodas pasaules lielāko IT korporāciju izpētes un ražošanas centri, kā arī daļa no pasaules labākajām universitātēm. Tehnoloģijas, kas šodien tiek izstrādātas Silīcijā ielejā, rīt tiešā veidā ietekmēs sabiedrību visā pasaulē. Dodoties un Kaliforniju gribēju gūt priekšstatu, ko nozīmē būt daļai no sfēras, kas tik īsā laikā mainījusi pasauli un kur viena no svarīgākajām konstantēm ir nemitīgās pārmaiņas.  

Jau pirmajās dienās, ierodoties Kalifornijā, pamanīju atšķirības starp sabiedrību Silīcija ielejā un mājās Latvijā. Silīcija ielejā sabiedrību veido visdažādāko tautību cilvēki, kā rezultātā vietējā kultūra savās niansēs ir ārkārtīgi daudzpusīga un unikāla. Ļoti zīmīgi, ka IT sabiedrība ir atvērta un brīvi domājoša. Man ļoti  patika, ka kopumā tiek novērtētas zināšanas un idejas, nevis izcelsmes vieta, ādas krāsa vai jaunākais aifone modelis kabatā. 

Būtiskas atšķirības tieši darba kultūrā nosaka ASV likumdošana. Atšķirībā no Eiropas nepastāv darba ņēmēju intereses aizsargājoši darba līgumi. Darba attiecības var tik izbeigtas jebkurā brīdī, turklāt valdība īsti nenodrošina sociālos pabalstus darba zaudēšanas gadījumos. Rezultātā darba ņēmēji ir motivēti godprātīgi veikt darba pienākumus ar maksimālo personisko atbildību. Sekas darba zaudēšanai Silīcija ielejā var būt ļoti smagas, jo dzīve ir viena no visdārgākajām visā pasaulē. No miljonāra līdz bezpajumtniekam tiešām var nonākt dažu dienu laikā.

IT kompānijas Silīcija ielejā algo speciālistus no visas pasaules. Tiek piedāvātas lielas pārcelšanās kompensācijas, kā arī tiek sniegts atbalsts darba vīzas iegūšanai. Atšķirībā no Latvijas starp potenciālajām darba ņēmējiem pastāv konkurence par labākajām vakancēm nozarē.  Uzreiz jāsaka, ka konkurence ir viens no Silīcija ielejas galvenajiem virzītājspēkiem un pie reizes arī lielākais trūkums, ar kuru cilvēki saskaras jau kopš mazotnes. Labāk, ātrāk, augstāk, tālāk, vairāk…  Starp citu, augstākais pašnāvību līmenis starp bērniem un jauniešiem ASV ir tieši Silīcija ielejā.

Būtisks aspekts, par ko vēlos runāt, ir izglītības nozīme. Salīdzinoši īsajā laikā, ko pavadīju Silīcija ielejā, ieguvu dažas pozitīvas atziņas attiecībā uz IT izglītību Latvijā. 

Kādu laiku atpakaļ, vēl krietni pirms mana ceļojuma uz ASV, piedalījos neformālā studentu diskusijā, kur tika salīdzinātas IT studiju programmas kādā Latvijas augstskolā un manā Alma Mater - Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē. Kolēģis no citas augstskolas minēja argumentus par labu savai skolai: "Man kā topošajam programmētājam tiek mācītas dažādas programmēšanas valodas - Java, C++, JavaScript, PHP, Phyton un citas. Līdz minimumam samazināta  matemātikas apguve, kas man kā programmētājam nekad nebūs vajadzīga." Tālāk tika izklāstīti argumenti, kāpēc mana programma neatbilst tirgus prasībām: "LU DF liels uzsvars uz matemātiku un teorētiskiem priekšmetiem, kurus pasniedz profesori, kuri nevar pat Powerpoint prezentāciju sagatavot un izdalīt. Turklāt netiek likts uzsvars uz praktiskām iemaņām, kuras tik ļoti sagaida dara devēji...". Nu jau esot Kalifornijā, secināju, ka pamatā ASV koledžas un universitātes studentiem piedāvā IT studiju programmas, kas tiešām fokusētas uz tirgus pieprasījumu - kādu konkrētā brīdī aktuālu programmēšanas valodu, tehnoloģiju vai metodoloģiju. Savukārt tās  ASV universitātes, kas piedāvā labākās IT studiju programmas pasaulē, ir pieejamas vien elitei. Vienmēr atceros sava skolotāja prof. R. Freivalda teikto: "ASV matemātiku pasniedz krievu profesori aziātu studentiem". 

Manuprāt, šeit parādās viens no būtiskākajiem mūsu IT izglītības plusiem - liels skaits valsts apmaksātas budžeta vietas programmās, kuras nodrošina kvalitatīvu un vispusīgu nozares pamatu apguvi. Grūti iedomāties situāciju ASV, kad pasaules līmeņa matemātikas un datorzinātņu profesori par valsts līdzekļiem lasa lekcijas auditorijai, kurā atrodas aptuveni desmit studenti.  Šāda individuāla pieejama rietumos vai nu nav pieejama, vai maksā ārkārtīgi dārgi. 

Protams, var rasties jautājums, kāpēc datorzinātņu teorētisko pamatu apguve vispār ir nepieciešama, sevišķi, ja darba dzīvē tie netiek prasīti. Iztiekot bez pašsaprotamo aspektu uzskaites, gribētu minēt tik aktuālo mārketinga saukli - inovācijas. Visā pasaulē un Silīcija ielejā jo īpaši būtisks uzsvars tiek likts uz inovācijām, kas ir saprotami, jo mainība un attīstība ir nozares pamatā. Izrādās, ka tehniskās inovācijas bieži vien tiek atvasinātas no sen zināmām un pietiekoši fundamentālām zinātnes atziņām un sasniegumiem. Lineārā algebra un interneta meklētāji, mākslīgais intelekts un matemātiskā loģika, lielie dati un matemātiskā statistika, mākoņskaitļošana un datu struktūras. Tehnoloģiskās inovācijas prasa fundamentālus teorētiskos pamatus.

 

Turpmāk vēlos minēt tādas Silīcija ielejas programminženierijas aktualitātes kā spējā programmizstrāde, mākoņskaitļošana, lielie dati un modernas lietotāju saskarnes. 

Kā jau vairākkārt uzsvēru, mainība ir sfēras pamatā, kas savukārt izvirza papildu prasības IT projektu organizācijā. Spēja efektīvi adaptēties prasību izmaiņām bieži vien nosaka projekta veiksmi. Silīcija ielejas korporācijas bieži investē un aktīvi izmanto Agile un citas iteratīvas programmizstrādes metodoloģijas, kas ļauj būtiski samazināt laiku no idejas līdz reālam produktam. Klasiskais ūdenskrituma modelis bieži vien mūsdienās izrādās neefektīvs, jo, uzsākot tehnisko realizāciju, apstākļi un prasības, kas eksistēja plānošanas laikā, var būt būtiski mainījušies. Labs pretpiemērs ūdenskrituma pieejai mūsdienās ir Berlīnes Brandenburgas lidostas projekta neveiksme. Spējā programmizstrāde un Design Thinking pieeja klienta prasību definēšanā ir nozīmīgi instrumenti arvien mainīgo prasību pārvaldīšanai un būtu iekļaujami katra moderna IT uzņēmuma arsenālā.

Tāpat  IT korporācijas Silīcija ielejā investē lielus resursus pārejai no OnPremise uz mākoņskaitļošanas risinājumiem, kas arī saistās ar nemitīgo nozares mainību un attīstību. Mākoņpakalpojumumu paradigma nosaka, ka programmatūras servisu darbināšanu, datu glabāšanas risinājumus, platformas uzturēšanu un apkopes nodrošina pakalpojuma sniedzējs.  Klients pērk un izmanto tikai tos pakalpojumus un tikai tādā apjomā, kā nepieciešams konkrētā klienta biznesa vajadzībām. Programmizstrādes adaptācija mākoņskaitļošanas platformām nosaka nepieciešamību aizstāt klasiskās, monolītiskās izstrādājumu arhitektūras pret mikroservisu arhitektūrām. Arvien lielāka nozīme ir dažādu pakalpojumu sadarbspējai, risinājumu ārējās saskarnes kalpo kā līgums par garantēto funkcionalitāti. Tāpat mākoņskaitļošana uzliekt pastiprinātas prasības datu drošībai  un datu privātuma direktīvu ievērošanai.  Skaidrs, ka mākoņskaitļošanas paradigmas ieviešana uzliek papildu pienākumus un atbildību pakalpojumu sniedzējam, tomēr spēja izstrādāt, piedāvāt un nodrošināt mākoņpakalpojumus ir būtisks priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai globālajā IT tirgū.

Nevar nepieminēt lielo datu un dziļās mašīnmācīšanās nozīmīgumu, kas Silīcija ielejā kļuvusi par teju modes lietu. Moderna IT uzņēmuma spēja implementēt un efektīvi pielietot mašīnmācīšanās  un statistikas metodoloģijas klientu biznesa problēmu risināšanai ir būtisks ilgtspējas pamats. Tomēr fundamentāla nepilnība, ko redzu  šo lielo datu un mašīnmācīšanās tehnoloģiju pielietojumos, ir nepilnīga izpratne par risināmo problēmu un tehnoloģijas iespējam. Bieži vien mārketinga prasība pēc aktuālākajām tehnoloģijām ir lielāka kā pielietojuma pamatojums. Tāpat  bieži vien dzirdēts apgalvojums: "Man ir dati, atrodiet tajos ko noderīgu". Skaidrs, ka bez definētām konkrētām biznesa prasībām un to analīzes, lielo datu projekti jau pašā sākumā tiek pakļauti potenciālai neveiksmei. 

Būtisks moderno IT  tehnoloģiju aspekts ir piedāvātās lietotāju saskarnes. Sen ir pagājis laiks, kad dators atgādināja pelēku kasti ar zilganu monitoru. IT tehnoloģijas tiek izmantotas visdažādākajās ierīcēs, kas uzliek papildu prasības lietotāju saskarnes izstrādē. Pieejamā saskarne tiešā veidā ietekmē lietotāju produktivitāti un būtiski nosaka programmprodukta tirgus veiksmi. Lietotāju centriskas, platformu adaptīvas saskarnes, dabiskās valodas apstrāde, runas un žestu atpazīšana bieži vien ir daļa no moderna programprodukta funkcionālās un nefunkcionālās specifikācijas. UI/UX dizaineri ieņem arvien būtiskāku lomu IT projektos. Dizaineru loma vairs nav tikai grafiskās saskarnes izstrāde, bet arī  cieša sadarbība ar sistēmu analītiķiem, risinājumu arhitektiem un programmētājiem lietotāju prasību apkopošanā, analīzē un realizācijā. Latvijā novēroju, ka bieži vien komunikācija starp dizaineri un programmētājiem nenotiek vai notiek nepilnīgi. Kvalificēta lietotāju pieredzes dizainera iesaistīšana programmprodukta izstrādes komandā ir viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai projekta realizācijai.

 

Nobeigumā vēlos ieteikt skolēniem, kuri nolēmuši saistīt savu nākotnes karjeru ar IT nozari, jau skolas laikā nopietni apgūt matemātiku un angļu valodu. Bez šiem priekšmetiem studijas un veiksmīga karjera nozarē ir teju neiespējama. Vēlos atkārtoti uzsvērt, ka Latvijā ir iespējams apgūt pasaules līmenim atbilstošu, vispusīgu un konkurētspējīgu IT augstāko izglītību, tomēr jau laicīgi jāapzinās, ka šīs programmas ir nopietnas un prasa pietiekami pašaizliedzīgu studiju darbu. Motivācijas trūkums un neizpratne par izvēlēto specialitāti ir galvenie iemesli priekšlaicīgai studiju pārtraukšanai. Savukārt tiem Latvijas IT programmu studentiem, kuri domā par karjeras iespējām ārpus valsts, iesaku meklēt prakses vietas un pierādīt sevi Latvijas IT uzņēmumos, kuriem ir cieši kontakti ar pasaulē lielākajām un veiksmīgākajām IT korporācijām.  Latvijas IT uzņēmumiem novēlu ciešāk sadarboties ar akadēmiskajām institūcijām un investēt jauno tehnoloģiju izpētē, veidot un attīstīt jaunus, inovatīvus produktus ar kuriem iziet globālajā tirgū. Programmētāju eksports bez pievienotās vērtības nav ilgtspējīga un attīstību veicinoša pieeja.

Kopš 2018. gada 1. marta no Kalifornijas esmu nonācis Vācijā, kur turpinu IT karjeru un apgūstu jaunas prasmes korporācijas SAP SE Berlīnes birojā."