Datorikas fakultātes profesori, pētnieki un studenti ir iesaistījušies starpdisciplinārā pētījuma “3-T Project” izstrādē, strādājot pie digitāla risinājuma, kas, analizējot informāciju no dažādiem sensoriem, telpās noteiks risku saslimšanai ar Covid-19. Pētījums top ar Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” atbalstu.

Neskatoties uz centieniem visa 2020. gada garumā pēc iespējas ātrāk izpētīt jaunā koronovīrusa izraisīto slimību Covid-19, tās ietekme un ierobežošanas paņēmieni aizvien ir zinātnieku dienaskārtībā. Lai sniegtu ieguldījumu Covid-19 pētniecībā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru strādā pie starpdisciplināra pētījuma “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšanai, testēšanai un terapijai” jeb “3-T Project”. Pētījums top ar Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” atbalstu un tā vadītājs ir prof. Valdis Pīrāgs.

Katrs no trim “T” apzīmē vienu no trim paņēmieniem, ar kuru apturēt slimības pāreju nākamajā posmā: Tracing – Testing – Treatment jeb monitorēšana, testēšana un terapija. Atbilstoši šim paņēmieniem projekts ir sadalīts trīs darba pakās.  

Datorikas fakultātes pētnieki prof. Guntis Arnicāns, prof. Leo Seļāvo, prof. Laila Niedrīte Emīls Sjundjukovs (Emil Syundyukov), Jānis Zemnickis un studenti Edgars Baumanis, Kalvis Sūniņš–Biedris, Juris Dāvis Veldre ir iesaistīti T-1 darba pakā, kuras vadītājs ir LU  FMOF Skaitliskās modelēšanas institūta (SMI) vadošais pētnieks, asoc. prof. Andris Jakovičs. Darba pakas T-1 mērķis ir izveidot digitālu risinājumu, kas ar telpā ierīkotu sensoru palīdzību aprēķina katra telpā klātesošā saslimšanas risku ar Covid-19. 

“Pat, ja mēs aizmirstu par to, ka šis pētījums ir saistīts ar Covid-19, ar šo veikumu mēs varētu rūpēties, lai telpās uzturētu cilvēkam labvēlīgu vidi. Ja mēs uzturēsim vidi, kurā Covid-19 ir grūti izplatīties, sliktāk izplatīsies arī visas citas respiratorās slimības, piemēram, gripa. Uzturot šo vidi nelabvēlīgu vīrusiem, mēs uzturam ļoti labvēlīgu darba vidi cilvēkiem. Izvietojot sensorus, mēs varam labāk vēdināt telpas, lai skābekļa ir vairāk, bet CO2 – mazāk. Samazināt cilvēku blīvumu un uzlabot ventilāciju. Daudz kas telpās uzlabojas, kā rezultātā – arī cilvēka veselība,” par T-1 nozīmi stāsta Datorikas fakultātes  dekāns, viens no projekta pētniekiem prof. Guntis Arnicāns.

Šobrīd DF pētnieki strādā pie datu ievākšanas un analīzes no dažādiem sensoriem, kas uzstādīti telpās Raiņa bulvārī 19 un LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Ar sensoriem var noteikt, piemēram, gaisa temperatūru, mitrumu, COkoncentrāciju, telpā esošo cilvēku atrašanas blīvumu un pat cilvēku uzvedību – vai tie klusē, runā, kliedz, klepo vai šķauda. Savukārt SMI pētnieki izstrādā matemātisko modeli, kas, ņemot vērā gan sensoru datus, gan tādas telpu pastāvīgās īpašības kā izmēru, spēj aprēķināt telpas iemītnieku risku saslimt. 

Šis risinājums būs noderīgs gan indivīdiem, gan organizācijām. Pirmkārt, telpās klātesošie varēs ieskatīties telpā ierīkotā ekrānā vai viedtālruņa lietotnē, lai saņemtu ziņas par telpas drošību. Otrkārt, telpas administrators ar pieeju visu telpu sensoru mērījumiem var pieprasīt darba pārtraukšanu, vēdināšanu vai telpu pārkārtošanu. Treškārt, sistēma var palīdzēt noteikt uzvedības noteikumus, jo saskaņā ar matemātiskajiem modeļiem – šķavas, klepus un pat runāšana palielina apkārtējo saslimšanas risku par simtiem vai pat tūkstošiem reižu, salīdzinoši ar kādu, kas klusē. Šāds risinājums ir īpaši noderīgs sabiedriskās vietās – izglītības iestādēs, kafejnīcās, birojos un citur. 

Projekta pētnieki sadarbojas arī ar Datorikas fakultātes studentiem Audri Arzovu, Valēriju Khlus un Raineru Knīss, kas prof. Leo Seļāvo vadībā darbojas projektā “Multdisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”, kas arī top ar Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” atbalstu.

Projektu “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšanai, testēšanai un terapijai” jeb “3-T Project” īsteno VSIA “Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca” Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Projekts top ar Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” atbalstu. Projekta numurs: VPP-COVID-2020/1-0025.

3-T projekta koncepcija ir Covid-19 aizkavēšana katrā slimības pārejas posmā:

  • T-1 aiztur pāreju no vesela cilvēka uz inficēto, pateicoties telpā esošo cilvēku riska novērtēšanai un digitālajam risinājumam Covid-19 izplatības riska aprēķināšanai;
  • T-2 aiztur pāreju no asimptomatiskā (bez simptomu) uz simptomātisko, pateicoties ātrās testēšanas rīkam;
  • T-3 aiztur pāreju no slimības vieglas formas uz smago, uzturot elpceļos pastāvīgu pozitīvu spiedienu ar skābekļa terapijas palīdzību.

Plašāk par projektu

Dalīties

Saistītais saturs

Viedās telpas – jauna pieeja infekciju ierobežošanā?
16.11.2020.

Viedās telpas – jauna pieeja infekciju ierobežošanā?