Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Eižena Āriņa balvai datorikā izvirzīti Aleksandrs Belovs un Guntis Bārzdiņš [VIDEO]

02.05.2017

Eižena Āriņa balvai datorikā izvirzīti septiņi pretendenti, kuru zinātniskā darbība vai izstrādātie praktiskie risinājumi būtiski sekmējuši vairāku nozaru attīstību un konkurētspēju, tostarp DF docents Aleksandrs Belovs un DF profesors, LUMII vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš. Balvas laureāti tiks nosaukti svinīgajā apbalvošanas ceremonijā 25. maijā.

Profesora Eižena Āriņa balvu datorikā pasniedz uzņēmums "Exigen Services Latvia", Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds. Balva tiek pasniegta par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus, vai par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā.

"Varu tikai izteikt gandarījumu par to, ka katru gadu balvai tiek nominēti arvien jaunas izcilības, kas žūrijas darbu padara krietni izaicinošāku. Tehnoloģijas arvien vairāk ienāk ne tikai cilvēku ikdienā, bet katrā tautsaimniecības jomā. Šo cilvēku sasniegumi ir labs piemērs nepieciešamajai sinerģijai starp zinātni un biznesu, turklāt viņi nes Latvijas vārdu tālāk pasaulē," skaidro IT uzņēmuma AS "ExigenServices Latvia" valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis.

Par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā balvai izvirzīti:

Aleksandrs Belovs, Latvijas Universitātes docents

Aleksandrs Belovs sniedzis milzīgu ieguldījumu pasaules līmeņa teorētiskajā datorzinātnē, sekmīgi attīstot jaunus kvantu algoritmus nākotnes tehnoloģijai – kvantu skaitļošanai. Tāpat iegūti vairāki pasaules līmeņa rezultāti un uzstādīti jauni "pasaules rekordi| kvantu skaitļošanas jomā, attiecībā uz kvantu algoritmu pārākumu pār tradicionālajiem algoritmiem. "Mācīšanās grafu" metode ir būtiskākais konceptuālais jauninājums kvantu algoritmos meklēšanas uzdevumiem pēdējo 5 gadu laikā un ir būtiski ietekmējis pasaules zinātni šajā jomā. A. Belovs ir publikāciju autors pasaules vadošajās konferencēs datorzinātnes teorijā. Belova darbos atrisinātas teorētiskās datorzinātnes problēmas, kas ir bijušas neatrisinātas ļoti ilgu laiku (vienā gadījumā – pat kopš 1986. gada) un ieviestas jaunas metodes. Viņa zinātniskie darbi ir ierindoti starp pēdējo gadu nozīmīgākajiem rezultātiem kvantu algoritmu jomā.

 

Dr. habil. Sc. ing., Prof. Jurijs Merkurjevs (Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs)

Zinātniskās skolas sarežģītu sistēmu modelēšanā un simulēšanā Latvijā dibinātājs un vadītājs. Viņa vadībā ir izstrādāti jauni efektīvi risinājumi modelēšanas un simulēšanas metodoloģijā (tai skaitā simulēšanā sakņotā optimizācijā, simulēšanu atbalstošā vizualizēšanā un modeļu kvalimetrijā), kā arī simulēšanas integrācijā ar sarežģītu sistēmu analīzes, optimizācijas un vadības uzdevumiem, kas atver jaunas iespējas sistēmu simulēšanas metodoloģijas praktiskai pielietošanai tautsaimniecībā. Viņa vadībā starptautiskā projekta INFROM ietvaros izstrādātā platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam ir aprobēta Latvijas pašvaldībās, veicot Daugavas plūdu, Lubānas ezera, Madonas pilsētas un novada mežu monitoringu. Šī platforma nodrošina iespējas plūdu īstermiņa prognozēšanai – līdz 12 stundām. Vairāk nekā 340 zinātnisku publikāciju autors, aktīvi pārstāv Latviju starptautiskajā arēnā.

Pēteris Rivža (habilitētais inženierzinātņu doktors), Latvijas Lauksaimniecības universitātes, ITF profesors, vadošais pētnieks

Ilggadēja radoša pedagoģiskā, zinātniskā un sabiedriskā darbība. Daudzpusīgi darbojies IT zinātnes attīstībā un veicis pētījumus tādos virzienos kā sistēmu analīze un modelēšana, informācijas drošība, reģionu ekonomiskā analīze un modelēšana, lauksaimniecības informatizācija un ražošanas procesu matemātiskā modelēšana. Izstrādājis mācību materiālus par sistēmu analīzi un modelēšanu, informācijas drošību un kriptogrāfiju, IT standartiem bakalaura un maģistra IT studiju programmās, un par matemātisko modelēšanu - doktorantūras studiju programmā. Nodibinājis informācijas tehnoloģiju fakultāti Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bijis tās vadītājs un mācībspēks. Vadījis un īstenojis vairākus Latvijas un Eiropas mēroga zinātnes projektus, darbojies dažādās zinātniskās organizācijās.

 
Par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus izvirzīti:

Andris Breške, BT 1. Projekta RIGA COMM vadītājs

Izveidojis un vada Baltijā lielāko biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādi "RIGA COMM". Tā ir biznesa komunikāciju platforma, kurā tiekas IT risinājumu izstrādātāji un piegādātāji ar dažādu nozaru uzņēmējiem, organizācijām, valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem. Izstāde ir pasākumiem bagāta: IT jomas interesenti var bagātināt savas zināšanas konferencēs, semināros un darbnīcās. Viņa darbs veicina plašāku un aktīvāku IT izmantošanu uzņēmumu darbībā unpaver jaunus zināšanu apvāršņus biznesā un tehnoloģijās. Pērn izstādi apmeklēja vairāk kā 3000 apmeklētāju, tā ir nozīmīgs notikums, kas piedalās arī sabiedrības izpratnes veidošanā par tehnoloģijām un IT nozari.

Fricis Pirtnieks (Custom 3D Tech SIA, tehniskais ortopēds – 3D dizaineris)

Savienojot savas iemaņas IT jomā ar tehniskā ortopēda profesionālajām zināšanām un prasmēm, radījis digitālu risinājumu WiDE, kas ļauj ievērojami samazināt tehnisko palīglīdzekļu, piemēram, ortožu un protēžu, individuālās pielāgošanas laiku. Cilvēkiem ar funkcionālo nepietiekamību tas nozīmē ātrāku rehabilitācijas palīglīdzekļu saņemšanu, bet tehniskās ortopēdijas jomas profesionāļiem tā ir iespēja efektīvi strādāt ar aktuālākajām tehnoloģijām pasaulē – 3D skenēšanu un 3D printēšanu. Ņemot vērā, ka vairums šo speciālistu nav iepriekšējas pieredzes 3D datordizainā (CAD/(datorizētā projektēšanā), lielākā daļa WiDE funkciju ir automatizētas līdz robežai, kur speciālistam jāizmanto savas profesionālās medicīnas zināšanas. Individuāli pielāgotu palīglīdzekli var digitāli sagatavot 15 minūšu laikā un materializēt ar 3D printēšanas tehnoloģiju. Tas ļauj būtiski samazināt medicīnas speciālistiem nepieciešamās darba stundas un, līdz ar to, palīdzēt daudz vairāk pacientiem.

Valdis Bergs (Ecommerce Accelerator izpilddirektors)

Atvieglojumu administrēšanas jautājums ir aktuāls gan valsts, gan pašvaldības līmenī, kā arī uzņēmēju līmenī. Uzņēmums izstrādājis metodi, kā izmantot esošo maksājumu administrēšanas (banku) infrastruktūru, lai nodrošinātu atvieglojumu aprēķināšanu, izmantojot MasterCard norēķinu karti. Risinājums ļauj pilnveidot MasterCard norēķinu karti kā iedzīvotāju karti un skolnieku apliecība ar atvieglojumu administrēšanas funkciju. Tas ir unikāls risinājums, kas veidota uz starptautisko finanšu jomas standartu prasībām, un sniedz risinājumu vairākām problēmām: precīza atvieglojumu piemērošana un izlietojuma kontrole, uzskaite, datu drošība; tā universāla sistēma, ko var izmantot visās atvieglojuma nozarēs. Risinājumam ir ievērojams eksporta potenciāls, nākotnē tā izmantošana nodrošinās atvieglojumu/pabalstu sistēmas modernizāciju un efektivizāciju visās nozarēs.

Guntis Bārzdiņš (Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks)

Profesora Gunta Bārzdiņa aizrautīgā vadībā LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā jau 10 gadus tiek veikti fundamentāli un praktiski pētījumi dabiskās valodas automātiskā semantiskajā analīzē un citos mākslīgā intelekta virzienos. Viens no jaunākajiem sasniegumiem ir inovatīvas mašīnmācīšanās metodes izstrāde un tās sekmīga pielietošana, kas prestižajās starptautiskajās sacensībās "SemEval-2016" tika atzīts par tā brīža pasaulē precīzāko rīku nozīmes reprezentācijas izguvei no angļu valodas teksta, bet LZA to ir atzinusi par vienu no 2016. gada nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem.

Lielo datu laikmetā ir vitāli nepieciešamas efektīvas teksta semantiskās analīzes metodes, kas piedāvā risinājumus informācijas automātiskai apstrādei no nestrukturizētiem tekstiem. Gunta Bārzdiņa vadībā izstrādātā semantiskās analīzes tehnoloģija ir precīza, ātra un praktiski izmantojama lielu dabiskās valodas datu analīzē. Tā ir pielāgota arī latviešu valodai un ir ieviesta mediju monitoringā SIA LETA un tiek izmantoti arī Eiropas vadošajās ziņu aģentūrās BBC un Deutsche Welle.

Eižena Āriņa balvas informatīvie atbalstītāji: Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).