Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Prof. Jurģis Šķilters un prof. Juris Borzovs griež lentu Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas atklāšanas pasākumā. Foto:Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments
Prof. Jurģis Šķilters un prof. Juris Borzovs griež lentu Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas atklāšanas pasākumā. Foto:Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments
Prof. Jurģis Šķilters un prof. Juris Borzovs griež lentu Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas atklāšanas pasākumā. Foto:Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments DF Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas atklāšanas pasākums. Foto:Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments
Atklāta DF Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorija

29.03.2017

28. martā ar svinīgām uzrunām un lentas griešanu Raiņa bulvārī 19, 301. telpā atklāta LU Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorija. Laboratorijā šobrīd darbojas četri pētnieki: prof. Jurģis Šķilters, prof. Ivars Austers, doktore Līga Zariņa un maģistre Liene Viļuma. Jau šobrīd aktīvi notiek darbs pie projektiem par neironu tīkliem fleksīvo dabisko valodu apstrādei, strukturālas līdzības topoloģisko modelēšanu, e-pakalpojumu lietojamības un saskarņu lietojamības izpēti. Tāpat pētnieki veic pētījumus par krāsu uztveri un krāsu kognitīvajiem procesiem, satiksmes uzvedību, humora uztveri, vizuāli telpisko prasmju ietekmi uz mācīšanās procesiem, kā arī dažādiem telpiskās uztveres un kognitīvajiem procesiem, tostarp kognitīvo karšu veidošanos, telpisko attiecību reprezentāciju valodā un to formālu, topoloģisku analīzi.

Prof. Jurģis Šķilters, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs: “Uztveres un kognitīvās sistēmas ir mums visapkārt. Eksistē dabiskas kognitīvas sistēmas kā cilvēks, cilvēku veidotas grupas un sabiedrības, cita dzīvā daba. Eksistē arī mākslīgas kognitīvas sistēmas kā digitāls skaitļotājs. Tāpat eksistē arī hibrīdas kognitīvas sistēmas, kurās cilvēki izmanto digitālas ierīces, lai īstenotu konkrētus mērķus.  Mūsdienu pasaule ir liela hibrīda kognitīva sistēma un tās izpēte ir starpdisciplināra.  Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorija ir izveidota ar mērķi pētīt dažāda veida uztveres un kognitīvās sistēmas. Datorzinātnei šādu sistēmu pētniecība ir vitāli būtiska jomās kā saskarņu izstrāde, vizualizāciju izstrāde un uzlabojumi, uztveres un mācīšanās modelēšana, telpiskās un ģeogrāfiskās informācijas uztvere un modelēšana, kā arī citās jomās. Uztveres un kognitīvo sistēmu pētniecība saskaras arī ar mākslīga intelektā pētījumiem, taču no eksperimentālas un empīriskas perspektīvas. Valodas apstrāde dabiskās un mākslīgās kognitīvās sistēmās, piemēram, ir viena no jomām, bet kuras izpētes nav iedomājama mākslīgā intelekta sistēmu izveide valodas apstrādes tehnoloģiju nozarē. Arī nozares kā vizuālo datorsimulāciju izstrāde un datorredze ir balstītas uztveres un kognitīvo sistēmu izveidē.

Uztveres un kognitīvo sistēmu pētniecība (un Kognitīvās zinātnes plašākā nozīmē) ir lieliska iespēja pie viena galda aicināt dažādu nozaru pārstāvjus un veikt kopīgus pētījumus. Citās zinātnēs starpdisciplinārs darbs ir grūtāks un ne vienmēr tas ir norisinājies, taču kognitīvās zinātnes no pašiem savas izveides sākumiem ir bijušas starpdisciplināras un, piemēram, psihologi strādājuši komandās ar datorzinātniekiem, lingvistiem, matemātiķiem, komunikācijas pētniekiem, filozofiem un citu nozaru pārstāvjiem. Otra kognitīvo zinātņu īpatnība ir tā, ka cieša mijiedarbībā top gan fundamentāli gan arī lietišķi pētījumi. Piemēram, jautājumi, kas ir vizuālās vai telpiskās apstrādes pamatprincipi, to savstarpējā saistība, ir fundamentāli jautājumi, kuri būtiski lietišķajā, praktiskajā pētniecība, lai veidotu, piemēram, vizuālā materiāla atpazīšanas un telpiskās navigācijas vai vizualizācijas tehnoloģijas un padarītu tās lietotājam saprotamas.”

Šobrīd laboratorijas pētnieki aktīvi darbojas pie šādiem projektiem:

Strukturālas līdzības topoloģiskā modelēšana: informācijas vizualizācijas topoloģiskā un eksperimentālā analīze

Projekta mērķis ir topoloģiska modeļa izstrāde, kurā strukturalā līdzība tiek reprezentēta ar telpiskām attiecībām, un eksperimentāla testēšana, kurā tiek analizēts reakciju laiks un kļūdu īpatsvars vizuāli (topoloģiski) un verbāli reprezentētai informācijai ar vienu saturu. Pētījuma rezultātā tiks izpētītas ātras darbības saskarnes (lietojamas, izglītībā, medicīnā u.c.) ar vizuāli telpisku (topoloģisku) informācijas reprezentāciju.
Projekts ieguvis SIA “Mikrotīkls” finansējumu, ko administrē Latvijas Universitātes fonds.

Neironu tīkli fleksīvo dabisko valodu apstrādei

Projekta mērķis ir pētīt, analizēt un novērtēt dažādus neironu tīklu algoritmus, lai atrastu piemērotākos risinājumus vairākiem nozīmīgiem valodas tehnoloģiju uzdevumiem rakstītā teksta apstrādē, runas tehnoloģijās, automatizētajā tulkošanā un cilvēka – datora saziņas modelēšanā.
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un tas tiek īstenots kopā ar Sabiedrību Tilde.

Pētījumi par e-pakalpojumu lietojamību

Pētījumi par e-pakalpojamu lietojamību norisinās sadarbībā ar sadarbībā ar LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultāti.

Pielietojamās loģiskās struktūras

ES COST pētījumu tīkls, sadarbībā ar Oksfordas Universitātes datorzinātņu institūtu.

Vairāk par Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratoriju – mājaslapā un Facebook lapā.