Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Datorikas un Datorikas fakultātes vēstures pieturpunkti
Pēdējās izmaiņas veiktas:
09.04.2013

1820 - 1871

Charles Babbage (1791 – 1871) Londonā projektē pasaulē pirmo programmējamo (mehānisku) skaitļošanas mašīnu. Mašīnu gan uzbūvē tikai gadu tūkstoša nogalē, apstiprinot Bebidža projektējuma adekvātumu.

1842 - 1843

Augusta Ada King, Countess of Lovelace (dzimusi Byron; 1815 - 1852) publicē pasaulē pirmo datorprogrammu (domātu Bebidža mašīnai), izsakot pieņēmumu, ka skaitļošanas mašīnas spēs apstrādāt ne tikai skaitļus, bet arī simbolus, tostarp  komponēt sarežģītus muzikālus fragmentus.  

1936 - 1938

Alan Mathison Turing (1912 – 1954), angļu matemātiķis, formalizē algoritma un skaitļošanas jēdzienus.

ap 1936

Alonzo Church (1903 – 1995), ASV matemātiķis, formalizē izrēķināmības (computability) jēdzienu un izsaka tēzi, ka „viss izrēķināmais ir izrēķināms ar Tjuringa mašīnām”.

1940 - 1946

Slepenības apstākļos ASV, Lielbritānijā un Vācijā tiek būvēti pirmie elektroniskie skaitļotāji - datori.

1951 

S. Ļebedeva (Серге́й Алексе́евич Ле́бедев, 1902 - 1974 ) vadībā tiek uzbūvēts pirmais dators PSRS  - БЭСМ-1.

1953

Vilnis Detlovs (1923 – 2007) pierāda, ka Markova normālie algoritmi un rekursīvās funkcijas ir ekvivalentas.  

1959. g. 11. novembris

Eižens Āriņš nodibina Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centru (pēc  dokumentāri neapstiprinātām ziņām – ceturto zinātniskās pētniecības skaitļošanas centru PSRS) un kļūst par tā pirmo direktoru 18 gadu ilgumā.

Par Eiženu Āriņu

1960

Jāņa Daubes (1910-1982) vadībā tiek uzbūvēts pirmais dators Latvijā – LM-3.

1962

Pirmā datorzinātnes bakalaura programma uzsākta ASV Perdju Universitātē (Purdue University).

LVU SC izstrādāta nozīmīga matemātiska metode un atbilstošs programmu komplekss kuģu būves procesu automatizēšanai. Metode tiek ieviesta Padomju Savienībā kuģu būves procesos. 

1962. gadā SC noslēdza līgumu ar Ļeņingradas kuģu būves rūpnīcu par jauna tankkuģa korpusa koordinātu aprēķinu metodes izstrādāšanu un izskaitļošanu. (Šajā darbā iesaistīti SC darbinieki: A. Vanags, Ļ. Kacnelsons, I. Ozoliņš, Ā. Bēce (Kaca), Ē. Ikaunieks, A. Pētersone (Ermuša), L. Rakovska (Čugunova), A. Perelšteins, R. Dumbravs). 1962. gadā E. Grinberga vadībā izstrādāta Padomju Savienībā nozīmīga kuģu izgatavošanā nepieciešama matemātiska metode un atbilstošs programmu komplekss datoram "BESM – 2" (БЭСМ-2). Ar metodes palīdzību tika nodrošināta kuģu korpusu gludināšana, korpusa šuvju analītiska saskaņošana, plātņu deformēšana, tādējādi ievērojami paātrinot un automatizējot kuģa korpusa plātņu izgriešanu plaknē. 1964. gada rudenī tikai veikti 95% projektējamā tankkuģa korpusa koordinātu aprēķini un nodoti rūpnīcai. Ar valdības lēmumu šī metode tika ieviesta daudzās Padomju Savienības kuģu būves rūpnīcās. Padomju Savienības vadošie kibernētiķi un matemātiķi metodi atzina kā ievērojamu, taču pasaules slavu tā neguva, jo Savienības ietvaros tika uzskatīta kā sevišķi svarīga un slepena. Vienlaicīgi ar kuģu būvē pielietojamo metodi tika pilnveidota splainu teorija, kuras rezultāti nav publiskoti un tāpēc palikuši vien ietverti tehniskos ziņojumos.

1964

Ilinoisas Universitātē (ASV) un Toronto Universitātē (Kanāda) nodibina atsevišķus Computer Science Department.

Ap 1965

60. gadu vidū nozīmīgs ir Emanuela Grinberga teorēmas pierādījums par planāra grafa Hamiltona cikla eksistenci, kas bija cieši saistīta ar tā saucamo četru krāsu problēmu. E. Grinberga teorēma izsauc pasaules rezonansi un grafu teorijā tā tiek dēvēta viņa vārdā. Speciālajā literatūrā starp klasiskajām grafu teorijas teorēmām ierindota Grinberga teorēma un Grinberga grafi.

1969

Interneta pirmsākums: ARPANET, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātas firmas.

ap 1970

Tiek uzkonstruēti pirmie personālie datori.

1974

1974. gadā XX Vispasaules matemātiķu kongresā piedalās LVU SC darbinieks J.Bārzdiņš 

1974. gadā notiek XX Vispasaules matemātiķu kongresā Kanādā, kur kā pirmais no Latvijas uzaicinātais referents piedalās LVU SC vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Jānis Bārzdiņš ar referāta tēmu „Automātu funkciju un programmu induktīvā sintēze”. Šis Latvijas matemātikas vēsturē uzskatāms par unikālu gadījumu. Latvijas zinātnieka iekļaušana Padomju Savienības delegācijas sastāvā skaidrojama ar vairākiem notikumiem, piemēram, faktu, ka 1970. gadā klajā nāk J. Bārzdiņa monogrāfija „Конечные автоматы: поведение и синтез” (Я.М.Барздинь, Б.A.Трахтенброт. Конечные автоматы: поведение и синтез.- "Наука", М., 1970, 400 стр.) Darbs tiek tūlīt tulkots arī angliski (B.A.Trahtenbrot and J.M.Barzdin. Finite automata: behaviour and synthesis.- North-Holland, 1973, 321 p.), tāpēc gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās gūst ievērību. Šī darba radīšanai J.Bārzdiņš bija ticies un iespaidojies no Padomju Savienības izcilā, ievērojamā matemātiķa Aleksandra Kolmogorova (25.04.1903. - 20.10.1987.). Kā uzskata pats J. Bārzdiņš – šī viesošanās, saruna un dotie norādījumi attiecībā uz zinātņu kandidāta disertācijas tēmu atvēra jaunā zinātnieka durvis uz pasauli. Šajos gados jaunais zinātnieks kļūst pamanāms ne vien Latvijas, bet visas Padomju Savienības ietvaros. 

ap 1976

Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē nodibina Diskrētās matemātikas un programmēšanas katedru.

Katedras vadītāji:

  • Ēvalds Ikaunieks (1976. – 1987.g. novembris),
  • Jānis Bičevskis (1987. g. novembris – 1992. g. jūnijs)

1979

1979. gadā LVU SC zinātniekiem pasaules līmeņa publikācija par programmu testēšanu

Programmu testēšanas virziena galvenā problēma – uzkonstruēt pilnas piemēru sistēmas, tas ir, tādas piemēru sistēmas, kas ļauj programmai iziet visus „zarus”. 70. gadu pašā sākumā LVU SC zinātniekiem pirmajam pasaulē izdevās radīt efektīvu metodi, kā konstruēt pilnas piemēru sistēmas. Aktīvi šo lauku pētīja J. Bičevskis, J. Borzovs, A.Kalniņš, A.Auziņš. Šis sasniegums 70. gados „aplidoja” pasauli, kad tika aprakstīts augstākā pasaules līmeņa zinātniskajā žurnālā „IEEE Transactions on Software Engineering” (J.Bičevskis, J.Borzovs, U.Straujums, A.Zariņš, E.F.Miller,jr. SMOTL - A System to Construct Samples for Data Processing Program Debugging._ IEEE Transactions on Software Engineering, vol. SE-5, No.1, 1979, pp. 60-66.) Arī šodien tiek uzskatīts, ka zinātne nav radusi apmierinošas atbildes uz daudziem jautājumiem, tāpēc pētījumi šajā jomā turpinās.

1984

1984. gadā M.R.Freivalds atrod pierādījumu par varbūtisko automātu priekšrocībām

Fundamentālu nozīmi atstājis 1984. gadā R. M. Freivalda atrastais pierādījums par varbūtisko automātu priekšrocībām noteiktos apstākļos salīdzinājumā ar determinētajiem un tam sekojošajiem varbūtību algoritmu un varbūtiskās programmu sintēzes pētījumiem.

1991

1991. gada augustā Tims Bērnerss-Lī publicē Globālā tīmekļa projektu.

1992. g. 1. janvāris

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē nodibina Datorikas nodaļu, kurā ietilpst Diskrētās matemātikas katedra, Programmēšanas katedra, Vadības sistēmu katedra, Datorzinātnes katedra un 4 laboratorijas.

Nodaļas vadītāji:

  • Harijs Ilmārs Bondars (1992.g. aprīlis – 1998. g. vidus),
  • Māris Treimanis (1998. g. vidus – 1999.g. oktobbris),
  • Jānis Bičevskis (1999.g. oktobris – 2006. g. jūnijs),
  • Juris Borzovs (2006. jūnijs -2009. marts)

2009. g. 16. marts

Latvijas Universitātē nodibina Datorikas fakultāti.

Fakultātes dekāni:

  • Juris Borzovs (2009. - šobrīd )