Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Koncepcija
Pēdējās izmaiņas veiktas:
09.11.2016

Pēdējos 10 gados nozare, kurā ietilpst datorzinātne, informācijas tehnoloģijas un komunikāciju tehnoloģijas, ir piedzīvojusi strauju izaugsmi gan pasaulē, gan Latvijā. Nozare pēc Ekonomikas ministrijas datiem ir saražojusi apmēram 5-6 % no Latvijas IKP; gandrīz 100 miljonos ir mērāms eksporta apjoms. Valdības deklarācijās atkārtoti nozare ir pasludināta par valsts prioritāti. Diemžēl norādītajai nozarei latviešu valodā nav vienota nosaukuma. Bieži tiek lietoti termini “Datorzinātne”, “Informātika” “Informācijas tehnoloģijas” vai “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”. Dotajā dokumentā, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas 2004.gada 11.maijā apstiprinātajam (Rīkojums Nr. 287) izglītības klasifikatoram, tiek lietots vārds “Datorika” kā angliskā termina “Computing” latviskā atbilsme. Kā zināms, termins “Computing” tiek lietots, lai apzīmētu nozari, kurā ietilpst šādi virzieni: datorzinātne (computer science), informācijas tehnoloģijas (information technologies), informācijas sistēmas (information systems), programmatūras inženierija (software engineering) un datoru inženierija (computer engineering).

Tādejādi augstākās izglītības mērķis datorikas nozares attīstības atbalstam ir:

  • Sagatavot praktiskam darbam firmās un valsts iestādēs augsti kvalificētus eksportspējīgus speciālistus, kuri spētu veikt ne tikai sarežģītu informācijas sistēmu projektēšanu un izstrādi, bet arī vadīt projektus un patstāvīgi apgūt jaunas tehnoloģijas strauji mainošās vidē visā datorikas nozares spektrā.
  • Nodrošināt datorikas nozari ar akadēmiski izglītotiem, zinātniskam darbam sagatavotiem speciālistiem, kas spētu veikt pētījumus datorzinātnē Latvijā, kā arī pildīt ekspertu funkcijas jaunu tehnoloģiju un sistēmu izvērtēšanā.

Minētās divas prasības ir pretrunīgas, jo akadēmiskā augstākā izglītība balstās uz zinātni, turpretī praktiķiem nepieciešamās zināšanas ir tipiskas inženierzinātnei un balstās uz ražošanas procesu apguvi. Izvirzītā mērķa sasniegšanai tiek piedāvāts datorikas speciālistu sagatavošanu veidot pēc piramīdas principa četros līmeņos:

  1. koledžas līmenis, kurā jāsagatavo programmētāji un datoru tīklu administratori ar tādu zināšanu un prasmju līmeni, kas atbilst pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības standartu prasībām,
  2. bakalaura līmenis, kurā jāapgūst ne tikai programmēšana, bet arī projektēšana un sarežģītu programmu sistēmu izstrāde,
  3. maģistra līmenis, kurā jāiemācās analizēt un projektēt lielas sistēmas, kā arī vadīt projektus,
  4. doktora līmenis, kurā jāsagatavo augstākās kvalifikācijas speciālistus lielu un sarežģītu projektu izstrādei un darbam augstskolās.

Piedāvātais risinājums datorikas speciālistu sagatavošanai ir konceptuāli akceptēts vairākās sanāksmēs, kurās piedalījās ražošanas firmu vadošie speciālisti un augstskolu pārstāvji (2000. gadā ar Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministru piedalīšanos, LITTAs 2004.gada novembra konferencē, Exigen firmas rīkotā tikšanās 2005.gada martā un citas). Orientācija uz Latvijas tautsaimniecības pieprasījuma pēc kvalificētiem datorikas speciālistiem apmierināšanu ir būtiska atšķirība no citām dabas zinātņu programmām LU, kuras orientējas uz zinātnisko darbinieku un pedagogu sagatavošanu.

Piedāvāto programmu uzdevums ir nodrošināt speciālistu gatavošanu ne tikai visos četros līmeņos, bet arī nodrošināt studijas visos iepriekš minētajos datorikas piecos virzienos (specializācijās):  

  1. Datorzinātne (CS), studijās ietverot datorzinātnes matemātiskos pamatus, sistēmu modelēšanu un mākslīgā intelekta problēmas. Šobrīd datorzinātnes virzienu nodrošina Datorzinātnes katedra (vad. prof. K.Čerāns) un Diskrētās matemātikas katedra (vad. prof. J.Smotrovs).
  2. Informācijas tehnoloģijas (IT), ietverot datoru tīklu un klasteru projektēšanu un ekspluatāciju, skaņas un attēlu apstrādi. Šo virzienu Latvijas Universitātē pārstāv prof. G.Bārzdiņš , doc. L.Trukšāns un doc. K.Freivalds.
  3. Informācijas sistēmas (IS), galveno uzmanību veltot datu bāzu pārvaldības sistēmām, informācijas sistēmu projektēšanai, realizācijai un uzturēšanai. Šo virzienu Latvijas Universitātē pārstāv praktiski realizējamie informācijas sistēmu projekti, kā arī prof. J.Bičevskis un prof. L.Niedrīte.
  4. Programmatūras inženierija (SE), galveno uzmanību veltot programmēšanai un programmatūras ražošanai, ieskaitot iegultās sistēmas. Šo virzienu Latvijas Universitātē pārstāv Programmēšanas katedra (vad. prof. G.Arnicāns), kā arī prof. A.Kalniņš.
  5. Datoru inženierija (CE), kas ietver elektronisku iekārtu projektēšanu un ražošanu. Atšķirībā no visiem iepriekš nosauktajiem datorikas virzieniem, kur Latvijas Universitātei ir senas tradīcijas, laba autoritāte un nopietnas iestrādes, datoru inženierijas virziens bija jāveido praktiski no jauna. Par pamatu tam kalpo LU Matemātikas un informātikas institūtā strādājošie speciālisti, kuri ir izstrādājuši bezvadu telefona centrāli un skaņu apstrādes aparatūru ar iegultu programmatūru. Šo virzienu Latvijas Universitātē pārstāv prof. L.Seļāvo.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Programmēšana un Datoru tīklu administrēšana”, ar kopējo apjomu 84 kredītpunkti (turpmāk tekstā krp.), ieskaitot praksi un kvalifikācijas darba izstrādi. Programmā var studēt personas ar vidējo izglītību. Pēc programmas pabeigšanas tiek izsniegts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības dokuments ar ierakstu par iegūto kvalifikāciju. Atkarībā no izvēles kursu, prakses un kvalifikācijas darba rakstura tiek piedāvāta iespēja iegūt programmētāja vai datoru tīkla administratora kvalifikācija. Programmas absolvents, neturpinot mācības, var iesaistīties darba tirgū, vai arī turpināt studijas datorikas bakalaura programmā no 3. studiju gada.

Bakalaura (akadēmiskā) studiju programma, kurā ir integrēta pirmā līmeņa augstākā profesionālās izglītības studiju (koledžas) programma “Programmēšana un Datoru tīklu administrēšana”, ar kopējo apjomu 160 krp., ieskaitot praksi, kvalifikācijas un bakalaura darba izstrādi. Programmā, uzsākot studijas no 1. gada, var studēt personas ar vidējo izglītību. Personas ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību var uzsākt studijas no 3. gada, pie kam, pateicoties programmu saskaņotībai, LU absolventiem nav jākārto pārejas kursi. Citu augstskolu un programmu koledžu absolventi var studēt bakalaura programmā no 3. kursa, nokārtojot kursus par atbilstošo programmu starpību. Pēc programmas pabeigšanas tiek piešķirts bakalaura grāds “Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs” un izsniegts izglītības dokuments – bakalaura diploms. Programmas absolvents, neturpinot mācības, var iesaistīties darba tirgū, vai arī turpināt studijas datorikas maģistra programmā. Programma ieguvusi Eiropas kvalitātes zīmi 

Maģistra studiju programma ar kopējo apjomu 80 krp, ieskaitot maģistra darba izstrādi. Programmā var imatrikulēt bakalaura studijas pabeigušas personas: ja ir pabeigta LU bakalaura programma, tad pārejas kursi nav jākārto. Ja pabeigta citas augstskolas vai citas specialitātes programma, tad studiju laikā ir jānokārto programmu starpības kursi, kuru skaitu un saturu nosaka Studiju padome. Programmas absolvents, neturpinot mācības, var iesaistīties darba tirgū, vai arī turpināt studijas datorikas doktora programmā. Programma ieguvusi Eiropas kvalitātes zīmi 

Doktora studiju programma ar kopējo apjomu 144 krp, ieskaitot promocijas darba izstrādi. Datoru zinātnes doktorantūrā uzņem personas, kam ir maģistra grāds datoru zinātnē, maģistra grāds matemātikā vai minētajiem maģistra grādiem atbilstoši augstākās izglītības diplomi. Izņēmuma kārtā doktorantūrā var uzņemt arī citu radniecīgu nozaru maģistra grādu vai tam pielīdzinātā akadēmiskā grāda ieguvušos, ja viņiem ir darba pieredze datoru zinātnes jomā un pietiekošas zināšanas matemātikā.